Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka patlaban ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem tiek strādāts pie šādiem atbalsta instrumentiem:
- Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija "Altum";
- Atlikti nodokļu maksājumi (kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā var pagarināt par vienu gadu);
- Lai bankas varētu turpināt kreditēt, Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic banku uzraudzību eirozonā, reaģējot uz koronavīrusa izraisītajām sekām, šā gada 12. martā pieņēma lēmumu atvieglot bankām likviditātes un kapitāla rezervju veidošanas un uzturēšanas prasību. Līdz ar to primāri visiem uzņēmējiem, kam radušās īslaicīgas grūtības, jāvēršas savā bankā.
Ņemot vērā, ka starptautisko pasažieru pārvadājumu dēļ būtiski ietekmēta aviācijas nozare, atbalsts nepieciešamības gadījumā varētu tikt sniegts arī "airBaltic".
FM informēja, ka pašlaik Labklājības ministrija strādā pie priekšlikumiem, kā "Covid-19" pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapas apmaksas nodrošināšanā, kam arī būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Par optimālāko risinājumu vēl ir jāvienojas valdībai un jāveic grozījumi normatīvajos aktos. FM piebilda, ka jānodrošinās gadījumiem, kur cilvēki rīkojušies bezatbildīgi saistībā ar "Covid-19". Ministrijā arī norādīja, ka jāvērtē iepriekš minēto izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetu.
Vienlaikus valdība ir uzdevusi vairākām nozaru ministrijām, primāri Veselības ministrijai, organizēt darbu nepārtrauktā režīmā, apmaksājot virsstundas un piesaistot papildu darbiniekus, kā arī veikt papildu preču iegādi un atjaunot materiālās rezerves valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, pieprasot papildu finansējumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Ņemot vērā to, ka minētajā programmā līdzekļi ir ierobežoti, vienlaikus ir jāstrādā pie priekšlikumiem, kā papildināt pieejamos finanšu resursus, norādīja FM.
"Iepriekšējā krīze mācīja, ka vienmēr jābūt pietiekamai likviditātes rezervei. Līdz ar to atbalsta pasākumu finansēšanai tiks izmantots resurss, ko Valsts kase piesaistīja starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū tad, kad bija izdevīgi aizņemties. Tajā skaitā ir 30 gadu obligācijas, kas tika emitētas pagājušajā gadā. Valsts kases stratēģija ir naudu aizņemties tad, kad ir laba iespēja to izdarīt par zemām likmēm un tirgus ir labvēlīgs, nevis brīdī, kad ir liela vajadzība," piebilda ministrijas pārstāvji.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets ārkārtas sēdē ceturtdien, 12. martā, nolēma līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Lai ierobežotu koronavīrusa "Covid-19" izplatību, Latvijā no 13. marta cita starpā slēgtas mācību iestādes, kā arī aizliegti lielie masu pasākumi. Pāris dienas vēlāk valdība vienojās par papildu ierobežojumiem, tostarp pārtraukt starptautisko pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ostu robežšķērsošanas vietām.
Starptautiskās organizācijas vērš uzmanību uz to, ka "Covid-19" izraisīs ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Turklāt pesimistiskākie scenāriji liecina pat par pirmo globālo ekonomisko lejupslīdi kopš finanšu krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas ietekmēs arī Latviju, un vienas no pirmajām no koronavīrusa cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares.
