Rostovskis norādīja, ka LTRK jau pavasarī mudināja izveidot ģenerālštābu un stratēģiju Covid-19 krīzes vadībai. “Diemžēl stratēģijas vēl šobrīd nav. Lēmumi tiek pieņemti: no rīta atnāku, kaut ko daru. Protams, izveidoti dažādi formāti – operatīvās vadības grupa, krīzes padome. Tur arī pēc ilga spiediena šo organizāciju pārstāvji tika iekļauti. Piemēram, sarunā ar premjeru teicām, ka arī tajos formātos jāiekļauj Zinātņu akadēmija; līdz šim tas nav izdarīts,” norādīja Rostovskis.
LTRK padomes priekšsēdētājs mudināja lēmumu pieņemšanā iesaistīt LTRK: “Mums aiz katras organizācijas stāv biedri, kompetence un zināšanas.”
Tāpat viņš norādīja, ka operatīvās vadības grupā un krīzes padomē darbojas aptuveni 100 cilvēki un dominē politiķi un ierēdņi. “Mēs tagad esam tikai ielauzušies. Bet mēs proporcionāli esam ļoti maz pārstāvēti, lai gan kompetence biznesa cilvēkiem ir daudz lielāka, jo ikdienā bieži vien darbojamies krīzes apstākļos,” sacīja Rostovskis, piebilstot, ka uzņēmēju ietekmei vajadzētu būt proporcionāli lielākai.
Pieņemtos lēmumus viņš vērtēja kā haotiskus un nepārdomātus, kā piemērus minot skaistumkopšanas nozari un izglītības sistēmu. Tāpat problēmas esot ar komunikāciju.
Tikmēr LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā Latvijas Radio, komentējot jaunos darbības noteikumus veikaliem, norādīja kopumā koncepts ir pareizs solis, bet nepareizi esot tas, ka tirgotājiem ir dots pārāks mazs laiks, lai sagatavotos jaunajam tirdzniecības modelim. Turklāt, kā norādīja Endziņš, kārtība, kurā tirdzniecība atļauta tikai daļai veikalu, kropļo konkurenci tirgotāju vidū.
Viņš lēsa, ka jaunā sistēma ar stingrākiem epidemioloģiskajiem noteikumiem varētu strādāt 2–3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz vīrusa izplatību. Bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta, sacīja Endziņš.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Tā tika pagarināta līdz 7. februārim, ieviešot arī "mājsēdi" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. Taču saslimstība ar Covid-19 nemazinās, tāpēc ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Neraugoties uz Covid-19 izplatību, no 8. februāra atsevišķos veikalos ļauts tirgot visas preces un darbosies grāmatnīcas. Vienlaikus tirdzniecības vietās pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi.
