EK pirmdien, 8. jūnijā, paziņojusi, ka ar Eiropas Inovācijas padomes (EIP) pilotshēmas "Accelerator" starpniecību tā 36 uzņēmumiem piešķīrusi gandrīz 166 miljonus eiro koronavīrusa pandēmijas apkarošanai. Tam papildus vēl 36 uzņēmumi saņems vairāk nekā 148 miljonus eiro ar mērķi palīdzēt īstenot Eiropas atveseļošanas plānu. Tādējādi kopējās investīcijas no ES pētniecības un inovācijas programmas "Apvārsnis 2020" šajā kārtā sasniegs 314 miljonus eiro.
No Latvijas atbalstu 2 253 125 eiro apmērā saņems augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "LightSpace Technologies". Uzņēmums radīs ļoti augstas kvalitātes nākamās paaudzes 3D optiskās brilles mediķiem, kas īpaši piemērojas redzei un izmantojamas gan profilaktiskām apskatēm, gan procedūrām, gan izglītības un pētniecības nolūkiem.
"Milzīgais talants un revolucionāras idejas, kas rodami inovatīvos Eiropas uzņēmumos, dod mums cerību. Atbalsta palielināšana Eiropas Inovācijas padomei atraisīs to potenciālu, un tas mums ļaus sekmīgāk vērsties pret koronavīrusu un palīdzēs atlabšanā. EIP uz koronavīrusa krīzi reaģēja zibenīgi un parādīja, ka ES finansējumu var likt lietā ātri un iedarbīgi," sacīja Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela.
Izraudzītie 36 uzņēmumi, kas palīdzēs cīnīties ar koronavīrusu, darbosies tādos novatoriskos projektos kā biodekontaminācijas salvešu ražošanas paplašināšana, ventilācijas monitoringa sistēmu izstrāde nolūkā pirmās palīdzības sniedzējiem nodrošināt reāllaika informāciju par pacientu plaušu ventilācijas kvalitāti, antivielu platformas izveide smagu inficēšanās gadījumu ārstēšanai un vēl daudzos citos projektos.
Turklāt vēl citi 139 uzņēmumi, kuri cīnās ar koronavīrusu, bet budžeta ierobežojumu dēļ finansējumu šajā kārtā nesaņēma, ir saņēmuši jaunieviesto Covid-19 izcilības zīmogu.
Šī zīme apliecina to priekšlikuma vērtību, un tā šiem uzņēmumiem palīdzēs piesaistīt atbalstu no citiem finansējuma avotiem, norādīja EK.
Savukārt 36 uzņēmumi, kuri palīdzēs īstenot Eiropas atveseļošanas plānu, darbosies dažādās nozarēs un projektos. Daži piemēri ir spēcīgāku un augstāku vējturbīnu torņu izgatavošana no koka moduļiem, kas varētu ievērojami samazināt vēja enerģijas izmaksas, organiskā mēslojuma ražošanas sistēma un blokķēdes tehnoloģijā balstīts risinājums, ar ko uzraudzīs, kā ražotājiem sokas ilgtspējīga reciklēšana.
Arī šajā jomā piešķirti izcilības zīmogi, ko saņēma 679 augstvērtīgi priekšlikumi, kuri izpildīja EIP finansējuma kritērijus, bet kuriem ierobežotā budžeta dēļ finansējumu piešķirt nebija iespējams.
EK atzīmēja, ka martā EIP pilotshēmā "Accelerator" pieteicās rekordliels skaits jeb gandrīz 4000 jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), no kuriem vairāk nekā 1400 iesniedza inovācijas priekšlikumus, kas varētu noderēt cīņā ar koronavīrusa slimības uzliesmojumu. Šā iemesla dēļ šai finansējuma kārtai nesen piešķīra vēl 150 miljonus eiro, kopsummai pārsniedzot 314 miljonus eiro.
Atbalsta saņemšanai atlasītie jaunuzņēmumi un MVU pārstāv 16 valstis (12 ES dalībvalstis, Apvienotā Karaliste un 3 asociētās valstis). No EIP piešķirtā 314 miljonu eiro finansējuma 174 miljoni eiro būs kapitālinvestīcijas. No 72 uzņēmumiem, kam šodien piešķirts atbalsts, pašu kapitāla atbalstu saņems 46. Kapitālinvestīcijas ir pakļautas padziļinātai uzticamības pārbaudei, un tās pārvaldīs topošais EIP fonds, kas aktīvi meklēs līdzinvestorus.
EK skaidroja arī, ka EIP atbalsts revolucionārām idejām, kuru mērķis ir palīdzēt apkarot koronavīrusu, ir daļa no kopīgajiem ES pūliņiem pārvarēt krīzi. EK rīkoja līdzekļu devēju konferenci globālai cīņai pret koronavīrusu, kurā līdz šim piesaistīti 9,8 miljardi eiro. Šajā pasākumā EK apņēmās piešķirt 1,4 miljardus eiro, no kuriem 1 miljards eiro nāk no programmas "Apvārsnis 2020", un šī summa ir paredzēta koronavīrusa diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu sadarbīgai izstrādei un vispārējai ieviešanai.
KONTEKSTS:
Latvijas Universitātes speciālistu vadībā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu "LightSpace Technologies", veikts pētījums par 3D ekrānu ietekmi uz cilvēka redzi. Līdz šim neviens nebija pētījis, kas notiek ar cilvēka redzi brīdī, kad tiek vēroti šādi ekrāni. Nākotnē tas ļaus ražot kvalitatīvākus ekrānus, kas labāk piemēroti cilvēku skatīšanās paradumiem un redzes sistēmai. Šo pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem aizvadītajā gadā Latvijas zinātnē.
