«KVV Liepājas metalurga» īpašnieks vērsies starptautiskā arbitrāžā pret Latviju

Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieks, Ukrainas kompānijas "KVV Group" līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti, liecina informācija centra mājaslapā.

Cik liela kompensācija tiks prasīta, pagaidām nav zināms. 

Ukrainas "KVV Group" jau pērn brīdināja, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods. "KVV Group" tāpat arī informēja par iespēju vērsties starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar metalurģijas uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs" pieteikto maksātnespēju.

Tagad Kazmins ir vērsies ICSID. Prasība reģistrēta 3.februārī, atbildētāja statusā ir Valsts kancelejas Juridiskais departaments.

Valsts kanceleja rakstiskā komentārā apstiprināja, ka šāda prasība ir iesniegta: “Varam apstiprināt, ka pieteikums reģistrēts Starptautisko ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā . Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde veic ar valsts interešu pārstāvību saistīto darbību nodrošināšanu. Lietas interesēs plašāka informācija šobrīd nav sniedzama.”

“KVV Group” par 107 miljoniem eiro nopirka “Liepājas metalurga” ražotni 2014.gada rudenī pēc uzņēmuma pirmās maksātnespējas veiktās mantas izpārdošanas. Pirkuma līgums paredzēja samaksu pa daļām. Taču 2015.gada nogalē arī KVV radās grūtības ar naudas plūsmu un tas nevarēja veikt tālākos maksājumus par ražotnes pirkšanu. “KVV Liepājas metalurga” īpašumus plānots sākt izpārdot tuvāko mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu. "KVV Liepājas metalurga" ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki.

Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums SIA "FeLM" iepriekš prognozēja, ka maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk kā 2017.gada pavasarī.

Tāpat ziņots, ka pērn 22.martā valdība atļāva Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedē valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu. Cesijas līgums paredz, ka cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Pagājušā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju.

Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Group" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Group" izteiktie priekšlikumi paredzēja būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas varētu tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Group" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

 "KVV Liepājas metalurga" administrators pērn noteiktajā termiņā ir saņēmis kreditoru prasījumu pieteikumus par kopējo summu 116 587 921,86 eiro. Kā pamatotus administrators patlaban atzinis 19 juridisko personu prasījumus par kopējo summu 88 287 292,30 eiro, savukārt piecu juridisko personu prasījumu 27 577 837,88 eiro apmērā izvērtēšanai administrators pieprasījis iesniegt papildu dokumentus.

Pieteikti arī 395 uzņēmuma darbinieku prasījumi par kopējo summu 722 791,68 eiro.

Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86 935 627,36 eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29 652 294,50 eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt