Vilciens uz Liepāju sāka kursēt 1871. gadā, un drīz vien tā atzars tika izbūvēts arī uz vietējo drāšu fabriku, kuras vietā, laikam ejot, attīstījās rūpnīca "Liepājas metalurgs". Tās teritorijā esošais sliežu ceļu tīkls auga reizē ar uzņēmumu, kopgarumā sasniedzot gandrīz 40 kilometrus.
"Viss kopā, man liekas, ka tā bija pati lielākā privātā infrastruktūra, tāda saimniecība ar tik lielu dzelzceļu, tik daudz ritošajām vienībām. Te bija padsmit lokomotīves. Ap 200 kādreiz bija ritošo vienību – platformas, pusvagoni, šlagu vedēji. To visu vajadzēja uzturēt," stāstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) dzelzceļa infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Romanovs.
Pēc "Metalurga" maksātnespējas visa kustamā manta tika izpārdota. Daļa jau aizvesta, tomēr dažas lokomotīves un vagoni vēl apskatāmi rūpnīcas cehos. "Te ir viena daļa lejā. Ir jau augšā vēl noliktavas, kur tu vari pa skrūvēm veselu lokomotīvi salasīt kopā," stāstīja Romanovs.
Jau izskanējis, ka Liepājas pašvaldība un SEZ pārvalde bijušo "Metalurga" teritoriju grib pārvērst par mūsdienīgu industriālu parku. Sliežu ceļus nav plānots demontēt, tomēr skaidrs, ka pašreizējā ainava mainīsies.
"Šis brīdis, manuprāt, ir pats pēdējais, lai saprastu, kā tas viss noticis. Arī liecības man aiz muguras redzamas – lokomotīves, ar kurām šeit notika visi darbi.
Mums ir ideja dokumentēt visus sliežu ceļus Latvijā, vai tie atrodas kāda uzņēmuma rīcībā, vai tas ir militārais dzelzceļš, kas bija 1. un 2. pasaules karā un pastāvēja vien dažus mēnešus,"
stāstīja Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja zinātniskā darba vadītājs Toms Altbergs.
Rūpnīcas teritoriju apskatīja gan vēsturnieki, gan kartogrāfi. Īpašu sajūsmu pētniekiem izraisīja kādā cehā apskatāma ierīce, kas savulaik pa sliedēm pārvadāja kausus ar izkausētā metāla sārņiem. Tāda Latvijā, iespējams, ir vienīgā. Pētnieki gan vēl nezināja teikt, vai mēģinās kaut ko atpirkt Dzelzceļa vēstures muzeja vajadzībām. Galvenais tagad esot visu kartēt, fotografēt, izzināt faktus.
"Tas ir ļoti būtiski, jo dzelzceļa vēstures izzināšana mums dod arī kādu materiālu, ko varam izmantot nākotnē," piebilda Altbergs.
Pētnieki pieļāva, ka iegūtos faktus varētu izmantot gan turpmākos pētījumos, gan arī rakstot grāmatu par Latvijas rūpnīcu dzelzceļu vēsturi.
