Uzziņai
- 2018. gadā starp Ekonomikas ministriju, Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, SIA "FeLM", Liepājas valstspilsētas domi un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi noslēgts nodomu protokols par bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijas attīstību.
- 2021. gadā apstiprināja bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijas attīstības programma un noslēgta starpresoru vienošanās ar Liepājas valstspilsētas domi par tās īstenošanu.
- 2022. gadā apstiprināts bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijas lokālplānojums.
- 2022. gadā izstrādāta bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijas sanācijas darbu programma.
- 2023. gadā apstiprināta "Liepājas Industriālā parka" (LIP) attīstības stratēģija 2023. -2028.gadam.
- 2023. gadā izstrādāti vairāki būvprojekti teritorijas infrastruktūras attīstības būvdarbu veikšanai.
- 2023. gadā sagatavots un iesniegts projekta iesniegums pirmajiem ielu izbūves darbiem LIP teritorijā un saņemts atzinums par finansējuma piešķiršanu šiem darbiem.
- 2023. gadā noslēgts nomas līgums ar SIA "Liepājas Steel" līdz 2025. gada 31. decembrim par elektriskās tēraudkausēšanas krāsns demontāžu un izvešanu.
"Metalurga" teritoriju klāj sniegs, bet vējš klaudzina pamestās konstrukcijas, zem milzu nojumes joprojām redzamas kaudzes ar metāllūžņiem. Šonedēļ bijušā "Metalurga" teritoriju apmeklēja jaunais Valsts vides dienesta (VVD) Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, kurš klātienē šīs vietas redz pirmo reizi, sakot, ka milzu metāla kaudzes šeit nav problēma un ir melnais zelts, daudz lielākas raizes sagādā kas cits, kam būs jārod finansējums.
"Liels darbs mums visiem kopā ir priekšā. Lai to visu sakārtotu, jāskatās, iespējams, kādi Eiropas projekti ir piesaistāmi sanācijai, lai atsevišķām lietām... Piemēram, tālāk ir mazuta dīķis un nenodotie atkritumi gadu gadiem, varbūt būs pieejams Eiropas Savienības finansējums, lai attīrītu mazuta dīķi, parējās lietas lēnu garu jāsakārto," stāstīja Verbelis.
Arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis uzsvēra, ka šobrīd vides attīrīšanai bijušā "Metalurga" teritorijā finansējuma nav, taču ir sperts solis, lai sāktu veidot industriālā parka teritoriju.
Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apjomā, līdz ar to iespējams uzsākt projekta pirmo kārtu un turpināt īstenot ideju par Liepājas Industriālā parka attīstību. Pirmkārt tiks sakārtota elektroapgāde, skaidroja Hmieļevskis.
"Viena liela daļa darba ir izveidot elektrības pieslēgumus. Izbūvēt elektrotīklu. Esošā elektroapgāde ir koncertēta uz martena cehu un martena tehnoloģiju, tā ir 6 kV (kilovoltu) sistēma, tāda faktiski Latvijā netiek izmantota, tikai atsevišķos objektos vietās iekšējos tīklos. Būs 10 kV elektroapgādes sistēma, līdzīgi kā tas ir visur citur. Uzņēmumiem, kas nāks iekšā teritorijā, būs iespēja pieslēgties pie elektroapgādes tīkla, kas ir ļoti būtiska sadaļa. Ja nav elektrības, tad ražošana nevar notikt," norādīja Hmieļevskis.
Otrs būtiskākais darbs būs ielu izbūve. Kā zināms, bijušā "Metalurga teritorijai ir iespaidīgs mērogs, tā ir gluži kā pilsēta pilsētā."
"Viena daļa ir iebraukšana – esošā caurlaide, kur braucam iekšā uz martena cehu. Tātad tur tiks uzbūvēta jauna iela, kas nodrošinās piekļuvi jau diezgan plašai teritorijai un daudzām ēkām. Otra ielu grupa tiks veidota tuvāk Meldru ielai un Satiksmes ielai – izveidojot dažus jaunus kvartālus, nodrošinot piekļuves iespējas austrumu pusei," norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks.
Interese investoriem par šo teritoriju esot liela, skaidroja Hmieļevskis.
Nākotnē plānots piesaistīt privātās investīcijas vairāk nekā 275 miljonu eiro apmērā un jaunradīt vismaz 1500 darbavietas.
Pirmais piemērs metalurģijas nozares transformēšanai bija teleskopisko konveijeru ražotne SIA LSEZ "Caljan", kas uzbūvēja jaunu rūpnīcu, izmantojot degradēto "Metalurga" infrastruktūru.
"Braucot iekšā Liepājā, mēs redzam mūsdienīgu ražošanas korpusu, mēs visi esam aizmirsuši, kā izskatījās mehāniskais cehs iepriekš, tā bija pelēka ēka, nesiltināta un stāvēja tukša, neizmantota. Tagad tur strādā aptuveni 300 cilvēki, ražo produkciju visai pasaulei, eksportē, izstrādā jaunus produktus. Tā bija pirmā doma, ka "Metalurgs" var būt zaļš un industriāls parks," klāstīja Hmieļevskis.
VVD Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes direktors Verbelis uzsvēra, ka metalurģijas nozares atjaunošanai Liepājā būtu nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi un jāievēro stingras vides prasības.
"Jebkādu darbību atjaunot var, tikai ievērojot nosacījumus vides jomā, kas tagad ir pietiekoši stingri. Vērojot šo teritoriju un to, kas palicis no iepriekšējās ražošanas, lai kaut ko tādu darītu, nepieciešami ieguldījumi neskaitāmos miljonos eiro. Tad, iespējams, kaut ko arī varētu darīt, bez lieliem naudas ieguldījumiem atsākt darbību ir neiespējami," norādīja Verbelis.
Bijušā "Metalurga" teritorija turklāt robežojas ar Liepājas ezeru, kas ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija "Natura 2000". Pašlaik nav ziņu, ka varētu izdoties metalurģijas nozari atjaunot, jo 2023. gada septembrī starp Turcijas kapitāla uzņēmumu "Liepāja Steel" un Liepājas SEZ pārvaldi tika noslēgts nomas līgums par elektriskās tēraudkausēšanas krāsns demontāžu un izvešanu līdz 2025. gada beigām. Ja šāds scenārijs īstenojas, tad varētu sacīt, ka metalurģijas ēra ar to Liepājā būs beigusies.
