ĪSUMĀ:
- Covid-19 pandēmija smagi ietekmējusi arī Ķīnas ekonomiku.
- Tagad pandēmiju Ķīnā kontrolē, lai gan vienā provincē neliels uzliesmojums.
- 3. ceturksnī Ķīnas ekonomika augusi par 4,9%.
- Otrajā ceturksnī Ķīnas IKP gada griezumā pieauga par 3,2%.
- Trešajā ceturksnī fiksētā izaugsme bijusi vājāka par analītiķu prognozēto.
- Salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika pieauga par 2,7%.
- Cilvēki Ķīnā atkal dodas iepirkties, ceļo un ietur maltītes publiskas vietās.
- Ķīnas Statistikas birojs: starptautiskā vide joprojām ir sarežģīta, smaga, nestabila.
- Ķīnas iedzīvotāju bailes par darbavietām un vīrusa atgriešanos ietekmē patērētājus.
- Ķīnas sniegto ekonomikas datu precizitāte ekspertu vidū nereti tiek apšaubīta.
Covid-19 pandēmija pasaules ekonomiku ietekmējusi smagi, un no tā izvairīties, protams, neizdevās arī Ķīnai. Pašlaik pandēmija Ķīnā tiek kontrolēta, lai gan vienā no austrumu provincēm nesen konstatēts neliels uzliesmojums.
Ķīņas valsts statistikas biroja dati liecina, ka Ķīnas ekonomika turpina pieaugt tādā tempā, kāds citās Covid-19 skartajās valstīs nav novērojams. Arī Starptautiskais Valūtas fonds prognozējis, ka Ķīna ir uz pareizā ceļa, lai tā kļūtu par vienīgo lielo ekonomiku, kas šogad paplašinās.
Drakoniskie ierobežojumi kopā ar valdības īstenotajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, šķiet, devuši rezultātu. Dati liecina, ka Ķīnas ekonomika šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 4,9%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā iepriekšējos trīs mēnešos.
Otrajā ceturksnī Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā pieauga par 3,2%.
Trešajā ceturksnī fiksētā izaugsme bijusi vājāka par analītiķu prognozēto kāpumu 5,2% apmērā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika pieauga par 2,7%, kas seko 11,5% kāpumam otrajā ceturksnī. Jaunākie dati liecina, ka rūpnieciskās ražošanas apjoms Ķīnā septembrī gada griezumā audzis par 6,9%, bet mazumtirdzniecība – par 3,3%.
Atšķirībā no daudzām citām pasaules daļām cilvēki Ķīnā atkal dodas iepirkties, ceļo un ietur maltītes publiskas vietās.
Tā vien šķiet, ka pozitīvu ietekmi uz ekonomiku atstājusi ne vien Ķīnas centrālās bankas atbalsts izaugsmei un nodarbinātībai, bet arī vietējais tūrisms. Tā dēvētajā „zelta nedēļā” katru gadu oktobrī miljoniem ķīniešu dodas ceļojumos ārpus valsts, taču šogad iedzīvotāji tērējuši naudu pašmājās, ceļojot iekšzemē.
Kultūras un tūrisma ministrijas dati liecina, ka astoņu dienu garo brīvdienu laikā iekšzemē veikti vairāk nekā 630 miljoni ceļojumu, bet ieņēmumi no šī tūrisma sasnieguši teju 70 miljardus ASV dolāru.
Sjamenas tirgū netālu Dienvidķīnas jūras krastiem atgriežas dzīvība. Šī bija viena no ļoti daudzām tirdzniecības vietām, kuru nekavējoties slēdza pēc Covid-19 pirmā uzliesmojuma Uhaņas zivju un gaļas tirgū. Cilvēki atgriežas piesardzīgi.
“Pārdodu joprojām tikai vienu trešdaļu no tā, ko iepriekš.
Taču es domāju, ka situācija tiek kontrolēta. Visi mūsu valstī uztver vīrusu nopietni un uzskatu, ka kopumā mums iet labi. Daudzās citās valstīs situācija nav tik stabila,” medijiem pauda pārdevējs Lins Guotai.
Ja tiek atklāts infekcijas perēklis, varasiestādes nekavējas ieviest ļoti stingrus ierobežojumus un šādas tirdzniecības vietas tiek slēgtas uzreiz. Tam paralēli – ļoti stingri drošības pasākumi darbavietās. Ķīnas varasiestādes uzskata, ka dzelžainā ierobežojumu disciplīna var palīdzēt atgūties nacionālajai ekonomikai.
Ķīnas komunistu vadība ir slavējusi savu reakciju uz pandēmiju. Kā aģentūrai AFP sacīja ekonomists Lu Tings, Ķīna savu ātro atveseļošanos panākusi, izmantojot stingrus ierobežojumus, masveida testēšanu, iedzīvotāju izsekošanu un fiskālos stimulus.
Tomēr par spīti pozitīvajām ziņām amatpersonas joprojām brīdina par diezgan miglainu situāciju globālajā ekonomikā. Statistikas biroja paziņojumā teikts: „Kopumā vispārējā valsts ekonomika turpināja stabilu atveseļošanos, un epidēmijas novēršanas koordinēšanā ir gūti ievērojami rezultāti. Tomēr mums arī jāapzinās, ka starptautiskā vide joprojām ir sarežģīta un smaga, ar ievērojamu nestabilitāti un nenoteiktību. Un ir liels spiediens, kas saistīts ar epidēmijas pārneses no ārvalstīm un tās atdzimšanas mājās novēršanu. Ekonomika joprojām ir atveseļošanās procesā, un ir jānostiprina ilgtspējīgas atveseļošanās pamats.”
Ķīnas iedzīvotāju bailes par darbavietām un iespējamā vīrusa atgriešanās Ķīnā ietekmē patērētāju noskaņojumu, neskatoties uz valdības mēģinājumiem atjaunot iekšējo pieprasījumu.
“Iekšzemes kopprodukts ir atgriezies pozitīvā gultnē pēc pirmajiem trim ceturkšņiem. Pakāpeniski uzlabojies gan pieprasījums, gan piedāvājums, un tirgus sācis atdzīvoties.
Cilvēki var būt drošāki par savām darbavietām un iztiku,” sacīja Ķīnas nacionālā statistikas biroja pārstāve Liu Aihua.
Tomēr pār komunistiskās valsts oficiālajiem ekonomiskās izaugsmes datiem krīt šaubu ēna.
Ietekmīgais žurnāls “The Economist” pirms jaunāko skaitļu publicēšanas norādīja, ka Ķīnas sniegtie IKP dati pakāpeniski kļuvuši mazāk uzticami jau kopš 2013.gada.
Ķīnas varasiestādes vien atzīst, ka ne visi reģioni un ekonomikas sektori pašlaik attīstās vienmērīgi.
“Epidemioloģiskā situācija ārvalstīs joprojām ir smaga. Mums priekšā ir nestabilitāte un neskaidrības par tās starptautiskajām sekām. Turklāt pieprasījums joprojām ir nepietiekams, bet atsevišķu ekonomisko sektoru atgūšanās dažādos reģionos joprojām nav sabalansēta. Vēl ir daudz jāizdara, lai nostiprinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi,” pauda Ķīnas nacionālā statistikas biroja Liu Aihua.
Tomēr pat ja Ķīnas sniegtie skaitļi nav precīzi, kopējā tendence valsts ekonomikā liecina, ka tā ir pirmā lielvalsts, kas ekonomiski atkopjas no pandēmijas radītajām sekām. Šā gada pirmajos trīs mēnešos oficiālā informācija liecināja par 6,8% IKP kritumu. Tā bija pirmā ekonomiskā lejupslīde Ķīnā kopš ceturkšņa izaugsmes datu apkopošanas sākšanas 1992.gadā.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Slimības ierobežojumi izraisījuši arī ekonomisko krīzi.
