Pēdējo mēnešu laikā publicētajos datos par Ķīnas ekonomiku arvien biežāk lasāmi vārdi “kritums” un skaitļi, kas apzīmē lejupslīdi.
Ķīnas Statistikas biroja jaunākie dati liecina, ka gan mazumtirdzniecības, gan rūpniecības apjoms valstī šogad aprīlī reģistrējis pēdējos divos gados straujāko kritumu.
Savukārt Ķīnas eksporta apjoms šogad aprīlī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par teju 4%, kas ir vājākā izaugsme kopš 2020. gada jūnija. Tikmēr gada inflācija Ķīnā aprīlī reģistrējusi straujāku kāpumu par prognozēto, bet ražotāju cenu pieauguma temps palēninājies. Kopumā Ķīnas ekonomika pirmajā ceturksnī augusi par 4,8%.
Visus iepriekš minētos rādītājus ietekmējusi Ķīnas kopš pandēmijas sākuma īstenotā stingrā "nulles kovida" politika. Tā paredz ieviest lokālus lokdaunus, nosakot ceļošanas ierobežojumus un masu testēšanu. Un tieši tas arī tiek darīts šajā pavasarī, kad Ķīna piedzīvo masīvu omikrona uzliesmojumu. Pret Covid-19 nulles politiku vērsts ne mazums kritikas, jo tā, pēc kritiķu domām, tiek pielietota, nerēķinoties ar sabiedrības vēlmēm un ietekmi uz ekonomiku. Tomēr politiķi neko sliktu tajā nesaskata.
Ķīnas Nacionālās veselības komisijas ekspertu grupas vadītājs Lians Vanjans norādīja: “Pēdējo divu gadu laikā paveiktais ir pierādījis, ka dinamiskā nulles politika, izskaužot vienu gadījumu pēc otra, ir efektīvi aizsargājusi cilvēku dzīvību un veselību un samazinājusi Covid-19 ietekmi uz valsts sociālekonomisko politiku.”
Uzliesmojumā tiek vainots zems vakcinācijas līmenis vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū. Ierobežojumi ieviesti vairākās lielajās pilsētās, tostarp galvaspilsētā Pekinā, kur notiek arī plaša testēšana. Bet Šanhajā, kur mīt aptuveni 25 miljoni cilvēku, aprīlī tika noteikts lokdauns, kas jau ilgst vairāk nekā mēnesi. Tas raisījis plašu iedzīvotāju neapmierinātību gan ar Covid-19 nulles politiku, gan ar dažādām citām varasiestāžu darbībām. Šo pirmdien Šanhaja paziņoja par uzņēmumu pakāpenisku atvēršanu, un pakāpeniska lokdauna izbeigšana sākšoties no 1. jūnija.
Investors un bijušais ASV Pārtikas un zāļu administrācijas komisārs Skots Gotlībs atzīmēja: “Ķīnas līderība šķietami ir noskaņojusies uz šo nulles kovida politiku. Pirms laika “Financial Times” pat bija spekulācijas, ka atsevišķi līderi mēģinās pārliecināt [Ķīnas prezidentu] Sji [Dzjiņpinu] par citas politikas piemērošanu, jo šī politika vienkārši nestrādās ar omikronu.”
Rūpniecības pilsētā Šanhajā atrodas arī pasaules lielākā konteineru osta. Transporta kustība un ostas darbība ir traucēta, un vēl šomēnes kuģu skaits sastrēgumā pie ostas bija mērāms vairākos simtos.
Eksperte Ķīnas politikas jautājumos Kerisa Vita norādīja: “Lai gan Šanhajas osta ir atvērta, kravas automašīnu vadītāji nav spējuši tikt cauri, paņemt preces un tās piegādāt nedēļām ilgi. Tas ietekmējis piegādes ķēdes ne tikai Ķīnā, bet, protams, arī visā pasaulē. Arī ASV, kur ir milzīgs pieprasījums pēc Ķīnas precēm. Un lielās Ķīnas ietekmes dēļ tas iespaido apmaiņu un noteikti bremzē biznesa darbību daudzviet pasaulē.”
Stingrā Ķīnas stratēģija inficēšanās gadījumu izskaušanai par katru cenu ir izraisījusi postījumus piegādes ķēdēs, sagrāvusi mazos uzņēmumus un apdraudējusi valsts ekonomiskos mērķus. Ķīnas premjers Lī Kecjans aicinājis sniegt lielāku politisko atbalstu ekonomikai.
Valstī valdošā Komunistiskā partija noteikusi, ka Ķīnas ekonomikas pieaugumam šogad jāsasniedz 5,5%, lai gan analītiķi brīdina, ka bez plašiem valdības īstenotiem stimulēšanas pasākumiem to būs grūti sasniegt.
Par to ir pārliecināts arī analītiķis Liu Līgans, kurš sacījis: “Ķīnas izaugsme ir ļoti saistīta ar kovida nulles politiku. Ja šī politika tiks turpināta līdz otrā ceturkšņa beigām, tad arī ļoti ticams, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme nokļūs recesijā. Šis 5,5% izaugsmes mērķis nav mainīts, kas nozīmē – lai to sasniegtu, Ķīnai otrajā gada pusē būs jāsniedz daudz lielāks fiskālās un monetārās politikas stimuls. Ja sāksies Šanhajas lokdauna beigas, tad, sākot no jūnija, Ķīnas izaugsme var atkal kāpt.”
Lai kāds būtu Ķīnas vadības tālākais kurss, Covid-19 ierobežojumu sekas jau izjutuši daudzi uzņēmumi, to vidū arī Vācijas uzņēmums “Adidas”, autoražotāji “Toyota” un “Tesla”, kā arī Japānas uzņēmums “Sony”.
