OECD rekomendācijas iedalāmas četrās daļās.
- Par fiskālo politiku. Divi lielie secinājumi – jāmazina deficīts un jāmēģina efektivizēt izdevumi. Valsts parāds pēdējo gadu laikā ir kļuvis par lielu un, OECD ieskatā, aizņemšanās ir jāsamazina. Attiecībā uz izdevumu efektivizāciju organizācija skaidro, ka Latvijā ir visdažādākās iespējas jau esošus līdzekļus vienkārši izmantot efektīvāk.
- Par nodokļiem. OECD iesaka pārskatīt darbaspēka nodokļu slogu zemo algu saņēmējiem, lai tādā veidā mēģinātu šos darbiniekus izvest no ēnu ekonomikas, kas Latvijā joprojām ir ļoti augstā līmenī. Eksperti iesaka paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli, atjauninot to atbilstoši tirgus vērtībām. Taču būtu jānodrošina nodokļu atvieglojumi nabadzīgākām mājsaimniecībām.
- Publiskais sektors. Eksperti norāda uz nepieciešamību palielināt darbinieku digitālās prasmes, attīstīt IT sistēmas. Tāpat pie šī punkta iekļauta arī rekomendācija visiem noteikt obligāto ienākumu deklarēšanu. Par šo valdības līmenī jau tiek diskutēts jau ilgāku laiku.
- Par investīcijām. OECD uzsver nepieciešamību stiprināt Konkurences padomi, veicināt banku kreditēšanu. Tāpat organizācija rekomendē Latvijai paātrināt lielo valsts uzņēmumu kotāciju biržā, tādā veidā attīstot šeit vājo kapitāla tirgu. Latvijai būtu jāstiprina arī Ekonomisko lietu tiesa gan no pilnvaru, gan resursu viedokļa.
Krišs Kairis: Pārskatā ir ļoti daudz rekomendāciju, bet, jūsuprāt, kas ir vissvarīgākais?
Matiass Kormans: Es domāju, Latvijai ir jāatrod veidi, kā celt savu darba ražīgumu, lai tā būtu starptautiski konkurētspējīga. Latvijai ir jāatrod veids, kā uzlabot konkurenci visā ekonomikā, atdzīvināt uzņēmējdarbības dinamismu un nodrošināt, lai ekonomika un cilvēki visā Latvijā patiešām gūtu labumu no inovācijām un produktivitātes uzlabojumiem, kas palīdz nodrošināt labākas darba iespējas, palielināt ienākumus un dzīves līmeni. Un, protams, Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir augsts neformālās jeb ēnu ekonomikas līmenis. Tāpat jums ir salīdzinoši liels valsts sektors un ir iespējas palielināt savu efektivitāti.
Kontekstā ar spiedienu tērēt vairāk veselībai un izglītībai, aizsardzībai un iekšējai drošībai ir jānodrošina, lai izdevumi būtu tikpat mērķtiecīgi un tikpat efektīvi citās jomās. Un tur noteikti ir iespēja darīt vairāk.
Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir salīdzinoši zemāki nodokļi, vērtējot tos kā daļu no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka ir nauda, ko varētu piesaistīt, lai palīdzētu finansēt daļu no šīm investīcijām, nemazinot Latvijas konkurētspēju.
Runājot jau par specifiskām tēmām – pārskatā norādīts, ka Latvijai ir jāuzlabo sava fiskālā disciplīna. Īsumā – vai mums jāsavelk ciešāk jostas?
Vēsturiski Latvijai ir bijusi spēcīga fiskālā pozīcija. Esam izgājuši cauri pandēmijai, pārdzīvojuši Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu ekonomiskās un sociālās sekas. Un tās noteikti ir saistītas ar augstu valdības izdevumu līmeni. Pastāvīga deficīta trajektorijā, kur atrodamies, protams, parāds turpinās pieaugt. Un tas ir kaut kas, kas būs jārisina.
Mēs pilnībā saprotam un novērtējam, ka pastāv izdevumu spiediens, kā jau minēju, kas saistīts ar aizsardzību un iekšējo drošību, kā arī ar veselību un izglītību, zaļo pāreju un enerģētisko drošību. Bet, ja jūs saskaraties ar lielāku prioritāro izdevumu spiedienu, ir tikai noteikts skaits jomu, kurās varat atrast nepieciešamos resursus. Kad jums ir nepieciešams kaut kam tērēt vairāk, jums ir jātērē mazāk citam. Vai ir jāpalielina ieņēmumi, vai jāaizņemas. Bet, ja jūs aizņematies, tas būtībā ir tikai atlikts nodoklis vai atlikts uzkrājums. Tātad, ja jūs aizņematies, lai tērētu saviem periodiskajiem izdevumiem šodien, jums kaut kad šī nauda būs jāatdod.
Un tāpēc mēs sakām – jums ir iespēja uzlabot savu izdevumu efektivitāti Latvijā. Ir iespēja izvērtēt izdevumu pārdali, piemēram, izdevumu prioritāšu noteikšanu. Ir iespēja sakārtot daļu valsts sektora pārvaldes. Bet var arī palielināt nodokļu ieņēmumus, jo to īpatsvars no IKP Latvijā acīmredzami ir zemāks par vidējo. Ir iespēja gūt lielākus ieņēmumus, nemazinot Latvijas spēju būt starptautiski konkurētspējīgai. Un mēs noteikti ieteiktu sekot līdzi fiskālajai pozīcijai un pārliecināties, ka atjaunojat savas fiskālās rezerves un izveidojat fiskālo telpu, lai tiktu galā ar lielāku izdevumu spiedienu vairākās no šīm jomām.
Jūsu pārskatā minēts arī tas, ka Latvijā ir vieta izaugsmei nodokļu jomā. Kas būtu jāmaina?
Nu, es domāju, darbaspēka ienākuma nodokļi. Un šeit vajadzētu kādu reformu nodokļu un pārskaitījumu sistēmā, ja jums ir ļoti lieli ar sociālo aizsardzību saistītie izdevumi zemu ienākumu saņēmējiem. Mēs uzskatām, ka tas rada neproduktīvus, bremzējošus faktorus.
Te ir iespēja palielināt ieņēmumus no darbaspēka ienākuma nodokļiem. Ir iespēja palielināt ieņēmumus no īpašuma. Tāpat ir iespēja gūt vairāk ieņēmumu no vides nodokļiem, turklāt tas ir arī veids, kā paātrināt zaļo pāreju.
Attiecībā uz īpašuma nodokļiem – jūsu sistēmai ir diezgan novecojuši vērtējumi. Šeit ir iespēja dažus no tiem atjaunināt un pārliecināties, ka tie atspoguļo faktiskās tirgus vērtības.
Tā sauktā ēnu ekonomika Latviju indējusi gadiem ilgi. Un jūsu pārskatā ir minēts, ka Latvijā tā nav mazinājusies kopš 2012. gada. Kādēļ?
Es domāju, ka šobrīd ir pārāk dārgi pārvietot cilvēkus no ēnu ekonomikas uz formālo ekonomiku. Jums ir jāaplūko mijiedarbība starp nodokļu un pārskaitījumu sistēmām. Es domāju, ka daļa no sociālās drošības tīkla būtu vairāk jāfinansē, izmantojot progresīvo ienākuma nodokļa sistēmu, nevis proporcionāli augstas maksas. Tās ir nesamērīgi augstas zemu ienākumu saņēmējiem.
Latvijā notiek tā, ka darbinieki nonāk ēnu ekonomikas daļā, saņem minimālo algu un pēc tam papildu maksājumus skaidrā naudā ārpus formālās sistēmas. Es domāju, ka jūs varat uzlabot veiktspēju šeit, palielinot nodokļu iekasēšanu. Bet izmaiņas vajag arī sistemātiski.
Lai to risinātu, jums jāpadara rentablāka darbā pieņemšana oficiāli. Un tad, kad jūs iesaistīsit vairāk cilvēku oficiālajā sistēmā, jūs palielināsit arī savu valsts ieņēmumu līmeni. Tie šobrīd ir zaudēti ieņēmumi valdībai.
Šeit svarīgs elements būtu ar sociālo aizsardzību saistīto iemaksu un nodokļu sistēmas pielāgošana, lai nodrošinātu to atbilstošāku līdzsvaru.
