Panorāma

Aicina pieteikties intelekta testam

Panorāma

Panorāma

Kam tērēt ES Atveseļošanās fonda naudu?

Kam ministrijas vēlas tērēt visvairāk ES Atveseļošanās fonda naudas?

Eiropas Savienības plāns ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 radītās krīzes Latvijas tautsaimniecībai varētu dot gandrīz divus miljardus eiro. Šī nauda nebūs jāatmaksā, un projektiem nevajadzēs valsts līdzfinansējumu. Finanšu ministrijai uz galda jau ir visu ministriju vēlmju saraksti, un to kopējās izmaksas pārsniedz 7 miljardus eiro. Kādām vajadzībām naudu rosināts tērēt?

Priekšlikumu ir daudz un tie ir ļoti dažādi. Idejas, kam ministrijas rosina piešķirt vislielākās summas:

  • Visvairāk naudas – 370,6 miljonus eiro – vienam mērķim rosina novirzīt Zemkopības ministrija. Nauda būtu paredzēta investīcijām “augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai bioeknomikas nozarēs”.
  • Veselības ministrija rosina 320 miljonus novirzīt lielajām slimnīcām. Nauda vajadzīga gan infrastruktūrai, gan darba organizācijai, kā raksta ministrija, lai centrā būtu pacients.

  • Gandrīz 316 miljonus eiro Finanšu ministrija rosina piešķirt uzņēmuma "Valsts nekustamie īpašumi" projektiem iekšlietu un kultūras jomās, kā arī robežas un muitas kontroles punktu modernizācijai un attīstībai.
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija cer 300 miljonus eiro novirzīt ceļu remontiem. Naudas pietiktu 900 kilometriem, un remontējamos posmus ministrija izvēlējusies saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas vajadzībām.

  • Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija cer augstskolu pārvaldības modeļa maiņai piesaistīt 227 miljonus eiro. Šo naudu ministrija piedāvā tērēt, piemēram, pētniecības grantiem, aprīkojumam, jaunu studiju programmu izveidei un vēl daudzām citām vajadzībām.
  • Ekonomikas ministrija rosina 200 miljonus novirzīt uzņēmumiem kā aizdevumus un citus finanšu instrumentus, lai tie kļūtu produktīvāki.

  • Vēl 200 miljonus EM piedāvā novirzīt uzņēmumiem energoefektivitātes kāpināšanai.
  • Iekšlietu ministrija rosinājusi 196 miljonus eiro paredzēt ministrijas administratīvo ēku un jaunu ugunsdzēsēju depo būvniecībai.

Šīs dažas nosauktās ieceres vien jau pārsniedz Latvijai paredzēto grantu summu. Kā tad izvēlēties, ko atbalstīt, un kāda ir pašas Eiropas Komisijas nostāja?

Kritēriji naudas piešķiršanai ir zināmi vien aptuveni, jo normatīvie dokumenti izstrādāti vēl nav. Tomēr Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsver, ka visām investīcijām būs jāatbilst Eiropas Savienības mērķiem, kas ir “zaļais kurss”, digitalizācija un reformas.

“Protams, ka šīm idejām, ko piedāvā ministrijas un citi partneri, būs jāatbilst lielajām prioritātēm, tajā skaitā reformu jomām. [..] Kā viens no galvenajiem kritērijiem ir palīdzēt dalībvalstīm tikt atpakaļ pie izaugsmes, palīdzēt atveseļot ekonomikas, padarīt tās noturīgākas pret nākotnes krīzēm,” skaidroja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks.

“Zaļā kursa” investīcijām komisija rosina piešķirt 37% finansējuma, savukārt digitalizācijai  – 20%.

Ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata – ja mērķis ir ekonomikas izaugsme, jāparedz nauda infrastruktūrai ap Rīgu.

“Pilsētā kļūst arvien grūtāk pārvietoties cilvēkiem, nonākt no vienas vietas otrā. Latvijai tiešām ekonomiski svarīgākais būtu Rīgas infrastruktūra. [..] Tās eksporta nozares, kas ir galvenās tieši Rīgai, pirmkārt, biznesa un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, tās ir ļoti strauji attīstījušās pēdējos 20 gados. Tā var turpināt, ja būs, kur izvietot biroja ēkas un ja cilvēkiem būs iespējams aizbraukt uz darbavietām un atgriezties,” norādīja “Luminor” ekonomists Strautiņš.  

Satiksmes ministrija norāda, ka rosinās ieguldīt Rīgas infrastruktūrā, lai novirzītu transporta plūsmas ārpus centra un mudinātu izmantot sabiedrisko un sliežu transportu. Tomēr konkrētas priekšlikumu summas ministrija nemin.

Vairāki ministriju priekšlikumi ir līdzīgi, piemēram, atkārtojas priekšlikums piešķirt aptuveni 100 miljonus eiro īres namu būvniecībai.

Tāpat gan Vides ministrija, gan Zemkopības ministrija vēlas ar fonda naudu atbalstīt biometāna ražošanu, un gandrīz katra ministrija rosina desmitiem miljonu eiro novirzīt dažādu IT sistēmu uzlabošanai.

Savukārt priekšstatam par to, cik ideju spektrs ir plašs, var nosaukt vēl dažas. Piemēram, Izglītības ministrija vēlas vairāk nekā 12 miljonus novirzīt programmai “Drošība uz ūdens”, kam būtu jāsamazina ikgadējā noslīkušo statistika. Bet Ekonomikas ministrija vēlas veidot četrus jaunus tūrisma objektus reģionos. Katram rosināts iedalīt 25 miljonus eiro.

Tieslietu ministrija cer 9,5 miljonus eiro novirzīt vienota tiesnešu un prokuroru mācību modeļa izveidei.

Bet Kultūras ministrija ar 6 miljoniem eiro vēlas atbalstīt mediju satura, īpaši reģionālo laikrakstu, pieejamību internetā.

Tagad valdībai priekšā ir darbs izvēlēties, ko no tā visa atbalstīt un apvienot plānā, ko iesniegt Eiropas Komisijai. Plāna projektu komisija aicina iesniegt, sākot ar 15. oktobri.

 KONTEKSTS:

Pēc gandrīz 90 stundu sarunām jūlija beigās Eiropas Savienības (ES) valstu līderi panākuši vienošanos par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas programmu aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā. Tāpat izdevies vienoties par formulējumu, kas sasaista ES fondu naudas izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu valstīs. Vienošanās paredz, ka kopumā Latvijas ekonomikai nākamajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti