Urzulas fon der Leienas «Eiropas Zaļais kurss». Vai Eiropa kļūs par priekšzīmi pasaulei?

Gandrīz četrus mēnešus pēc apstiprināšanas amatā, jaunā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir saņēmusi Eiropas Parlamenta apstiprinājumu viņas vadītās Komisijas sastāvam. Fon der Leienas Komisijas vīzija ir progresīva un sola risināt samilzušās problēmas gan Eiropas, gan globālajā līmenī. Tajā skaitā vairāk nekā jebkad iepriekš tiek pievērsta uzmanība cīņai ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai.

ĪSUMĀ:

  • Urzulas fon der Leienas Komisija ir izvirzījusi vides un klimata jautājumus tās prioritāšu saraksta augšgalā;
  • Eiropas Zaļajā kursā ne tikai uzstādīti ambiciozi mērķi, bet arī iecerēts pārskatīt spēkā esošo likumdošanu, lai novērstu, ka tā ir pretrunā ar vides un klimata pasākumiem vai samazina to efektivitāti;
  • Eiropas Zaļā kursa īstenošanai izveidots īpašs izpildviceprezidenta postenis, ko ieņems harizmātiskais un Eiropas institūcijās respektētais Franss Timmermans;
  • Laikā, kad  satraukums par vides aizsardzību un klimata pārmaiņām strauji pieaug gan Eiropā, gan visā pasaulē, Eiropas Zaļais kurss vairs neizskatās tik ambiciozs, kā laikā, kad tas tika izziņots;
  • Paradoksāli, vislielākā pretestība Eiropas Zaļajam kursam nākusi no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kas to uzskata par nepietiekami ambiciozu.
  • Eiropas Zaļā kursa īstenošana realitātē saskarsies ar pretestību un starp konkurējošām interesēm un viedokļiem būs nepieciešams panākt kompromisus. Tādējādi rezultātus visdrīzāk būs daudz mērenāki, nekā iecerēts.
  • Eiropas Zaļā kursa īstenošanā paredzēts ieguldīt ievērojamus līdzekļus, par ko atbildēs izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, tā ļaujot sagaidīt Latvijai izdevīgu pieeju pieejamo finansējuma pārdalē.

Izpildviceprezidents klimata un vides jautājumiem

Eiropas Komisija ir viena no galvenajām likumdošanas un izpildvaras institūcijām Eiropas Savienībā, ko vada dalībvalstu valdību iecelts prezidents un viņa vai viņas pakļautībā esoši viceprezidenti un komisāri. Pieņemts, ka augsto amatu Komisijā ir tikpat, cik ES dalībvalstu un katra dalībvalsts izvirza vienu kandidātu, un Komisijas prezidents nāk klajā ar amatu sadalījumu, ko formāli apstiprina Eiropas Parlaments un dalībvalstu valdību vadītāji Eiropas Padomē. Komisijas locekļi ir neatkarīgi un pārstāv visas Eiropas Savienības (ES) intereses. Komisijai ir liela loma politiskā kursa noteikšanā, likumprojektu iniciēšanā un izstrādē kā arī pārstāv Eiropas Savienības intereses iepretim atsevišķu dalībvalstu un politisko grupu interesēm.

Nākamās Komisijas klimata un vides politikas centrā ir tā sauktais Eiropas Zaļais kurss. Tas ir dokuments, kas apkopo mērķus, vadlīnijas un likumprojektus, lai panāktu ambiciozu izrāvienu klimata un vides aizsardzības politikā. 

paziņojusi pati fon der Leiena “Eiropas Zaļajam kursam jākļūst par Eiropas zīmogu” pasaulē.

Redzams, ka jaunā Komisija ir gatava vides un klimata problēmām pievērsties  ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Aizejošā Žana Kloda Junkera Komisijā par vides jautājumiem, jūrlietām un zvejniecību atbildēja Karmenu Vella no Maltas, bet par klimatu un enerģētiku Elzbieta Bienkovska no Polijas.

Fon der Leienas komisijā vides un klimata jautājumiem izveidots atsevišķs, augstais izpildviceprezidenta postenis “Eiropas Zaļā kursa īstenošanai”.

Eiropas Komisiju veido Komisijas Prezidents, viceprezidenti un komisāri, kuru pakļautībā strādā administratīvais aparāts jeb ģenerāldirektorāts. Atbilstoši Eiropas līgumiem, Eiropas Komisijas prezidentam ir tiesības noteikt dalībvalstu nominēto viceprezidentu un komisāru darbības jomas un struktūru. Tādā veidā Komisijas prezidents spēj noteikt komisijas prioritārās darbības jomas un nodrošināt pastiprinātu uzmanību konkrētu problēmu risināšanai.

Šo posteni ieņems harizmātiskais nīderlandietis Franss Timmermans, kam ir liela pieredze Eiropas politikā. Respektētas politiskās figūras iecelšana šajā amatā apliecina vides un klimata jautājumu augsto vietu jaunās Komisijas prioritāšu sarakstā. Timmermanam uzticēts vadīt un koordinēt arī piecus komisārus sabiedrības veselības, lauksaimniecības, transporta, enerģētikas un vides un okeānu jomās, kas īstenos Eiropas Zaļo kursu savās darbības jomās.

Eiropas Zaļais līgums

Savā vīzijā  fon der Leiena solīja ar Eiropas Zaļo kursu nākt klajā pirmo simts Komisijas darba dienu laikā. 29. novembrī tika nopludināts arī Eiropas Zaļā kursa uzmetums, kas bija paredzēts apspriešanai dalībvalstu pārstāvjiem Briselē. Tas sniedz konkrētāku, tomēr joprojām ļoti vispārīgu ieskatu Komisijas iecerēs.

Ieva Hūna

Ieva Hūna ir LSM.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas "Status Quo" autore.

Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

ES likumos paredzēts nostiprināt pienākumu sasniegt klimata neitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, tādā veidā respektējot arī Parīzes klimata vienošanās mērķus. Paredzēts arī nākt klajā ar plānu, kā samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam.

Atzīstot, ka “tam, kas ir labi mūsu planētai, jābūt labi arī mūsu cilvēkiem”, tiek solīts nodrošināt “taisnīgu pāreju” uz videi draudzīgu ekonomiku.

Caur Kohēzijas un speciālu Taisnīgas pārejas fondu finansējumu paredzēts palīdzēt veikt pārmaiņas reģionos un industrijās, kas ir visvairāk atkarīgas no videi nedraudzīgu resursu un tehnoloģiju izmantošanas.

Eiropas Zaļais kurss paredz arī “stratēģiju zaļai finansēšanai” un Ilgtspējīgas Eiropas Investīciju plānu, lai atbalstītu tieši videi draudzīgu inovāciju izstrādi. Eiropas Zaļā kursa uzmetums paredz pētniecībā un inovācijās ieguldīt aptuveni 2 miljardus sākot no 2020. gada kā arī cīnīties par pusmiljarda papildus atvēlēšanu šai jomai nākamā ES daudzgadu budžeta ietvaros.

Ambiciozos vārdos Eiropas Centrālo Banku daļēji paredzēts pārvērst par “Eiropas Klimata banku”.

Šis un citi ar finansējuma pārdali un investīcijām saistītie uzdevumi būs jāīsteno izpildviceprezidentam Valdim Dombrovskim. Lai gan izpildviceprezidenti pārstāv Eiropas Savienības kopējās intereses, Dombrovska atrašanās šajā pozīcijā ļauj sagaidīt Latvijai izdevīgu pieeju pieejamo līdzekļu sadalījumā.

Paredzētas arī vairākas iniciatīvas “godīgai, veselīgai un videi draudzīgai” pārtikas ražošanai un patēriņam, tai skaitā, lai samazinātu atkritumos izmesto pārtiku un nāktu klajā ar alternatīvām pesticīdu lietošanai.

Šīs ieceres iezīmē perspektīvu Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem.

atzinis Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, pieprasījums pēc dabiskas un kvalitatīvas pārtikas Eiropā pieaug un Latvijai šajā ziņā ir liels potenciāls.

Latvijā jau tagad ir attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība un to saredz un sola turpmāk atbalstīt arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Lai gan mazās lauksamniecības zemju platības neļauj saražot lielus apjomus eksportam, lai konkurētu, piemēram, ar Ukrainu, Latvijas var konkurēt ar bioloģiskajiem un nišas produktiem. Tam piekritis arī bijušais komisārs lauku attīstībā Fils Hogans.

No 2020. gada paredzēts lielāku atbalstu sniegt tieši mazajām un vidējām lauku saimniecībām un bioloģiskajai ražošanai. Tas sola attīstības iespējas Latvijas uzņēmumiem.

Tiek solīti arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanas pasākumi un cīņa ar visa veida vides piesārņojumu ar īpašu uzmanību uz tādām piesārņojošām nozarēm, kā tekstilrūpniecība, būvniecība un transports.

Atšķirībā no līdzšinējās pieejas, Eiropas Zaļais kurss iezīmē daudz plašāku skatījumu uz vides un klimata problēmām.  Tajā ne tikai uzstādīti ambiciozi mērķi un solīts risināt plašu problēmu loku, bet arī pārskatīt spēkā esošo likumdošanu, lai novērstu, ka tā “nesaskan ar Eiropas Zaļā kursa mērķiem un samazina tā efektivitāti”, piemēram, lauksaimniecības un transporta jomās.

Augošās prasības rīkoties

Neskatoties uz plašo vērienu, laikā, kad satraukums par vides aizsardzību un klimata pārmaiņām strauji pieaug gan Eiropā, gan visā pasaulē, Eiropas Zaļais kurss arī vairs neizskatās tik ambiciozs.

Kopš fon der Leiena šīs vasaras otrajā pusē definēja nākamās Komisijas prioritātes un mērķus, Eiropas sabiedrības un politisko spēku prasības ir kļuvušas daudz augstākas.

Eiropas Parlaments dienu pēc jaunās Komisijas apstiprināšanas deklarēja klimata un vides ārkārtas stāvokli Eiropā. Tika pieprasīts pēc iespējas ātrāk izveidot stratēģiju siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanā, lai sasniegu klimata neitralitāti Eiropas kontinentā ne vēlāk kā  2050. gadā.

Dalībvalstis tika aicinātas vismaz dubultot finansiālo ieguldījumu Zaļajā klimata fondā un izbeigt subsīdijas fosilā kurināmā izmantošanai līdz 2020, atbilstoši starptautiskajām saistībām, ko dalībvalstis un ES uzņēmusies klimata jomā.

Deklarācija īpaši vērsās pie jaunās Komisijas, pieprasot iesniegt priekšlikumus, lai sasniegtu starptautiski noteikto 1,5 grādu temperatūras pieauguma limitu.

Eiropas Parlaments uzstāja, lai Komisija Eiropas Zaļajā kursā iekļauj arī mērķi samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 55% līdz 2030. gadam.

Turklāt izskanējuši priekšlikumi izvērtēt, kādu ietekmi uz vidi atstāj paša Eiropas Parlamenta darbība.

Tā sēdes katru mēnesi tiek rīkotas pārmaiņus Briselē un Strasbūrā, kas patērē resursus gan regulāram transportam visiem 748 eiroparlamentāriešiem, gan nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanai sēžu rīkošanai katrā pilsētā.

Eiropas Parlaments lielā mērā iedvesmojies no līdzīgām deklarācijām citviet. Šī gada maijā Lielbritānijas Parlaments izsludināja nacionālo klimata ārkārtas stāvokli, tā kļūstot par pirmo pasaules valsti, kas spērusi šādu soli. Iepriekš līdzīgas deklarācijas tika pieņemtas Skotijā un 822 pilsētu pārvaldēs Lielbritānijā un citur pasaulē. Jūnija vidū ar paziņojumu par klimata ārkārtas situāciju nāca klajā arī pāvests Francisks.

Lai gan deklarācijas gan dalībvalstu, gan Eiropas Parlamenta līmenī neuzliek nekādas saistības, tās rada politisku spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem.

Šie un citi notikumi spilgti iezīmē vides un klimata jautājumu normalizāciju. Aicinājumi rīkoties atrodami ne tikai “zaļās” politikas atbalstītāju programmās, bet tiek aktualizēti plašā politiskajā spektrā. Tā rezultātā arī Eiropas Parlamenta Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir uzstādījusi augstākas prasības jaunajai Komisijai un ieņēmusi konfrontējošu pozīciju.

Eiropas Zaļais līgums bez zaļo atbalsta

Neskatoties uz to, ka Leiena uzrunā pirms balsojuma par Komisijas sastāva apstiprināšanu atkārtoti uzsvēra vides un klimata problēmas un padarīt kontinentu klimata neitrālu līdz 2050. gadam, Zaļo grupas deputātus šie solījumi nepārliecināja. Balsojumā šī grupa jauno Komisijas sastāvu neatbalstīja.

Ska Kellere, grupas prezidente, savā “Twitter” kontā kritizēja, ka zem Leienas “jaukajiem vārdiem” nav konkrētu priekšlikumu rīcībai.

Oficiālā paziņojumā Komisijas iecerēm tika veltīti skarbi vārdi: “Viņa ir apsolījusi “Zaļo kursu” bez zaļa satura. 50 procentu mērķis 2030. gadam ir pat mazāks, kā Eiropas Parlamenta noteiktais”

Neskatoties uz to, grupa ir gatava izdarīt spiedienu un sadarboties ar jauno Komisiju, lai nodrošinātu “īstas, strukturālas pārmaiņas Eiropā.” Lai pieskaņotu Komisijas uzstādītos mērķus Parlamenta prasībām, dažas dienas vēlāk izplatītajā Eiropas Zaļā kursa uzmetumā līdzšinējam 50% uzstādījumam pievienota apņemšanās “tiekties uz 55%”.

Līdzīgas ir arī vides aizstāvošo nevalstisko organizāciju reakcijas. “Greenpeace” vadītāja Franziska Ahterberga atzina, ka, lai gan “plašā programma iezīmē virziena maiņu salīdzinot ar Junkera Komisiju”, tomēr priekšlikumi esot “vāji, nepārdomāti vai arī to nav vispār” un tie tikai virspusēji pieskaroties problēmām, ko būtu jārisina “fundamentāli pārskatot ekonomikas modeli, kas desmitgadēm veicinājis piesārņojumu, ekosistēmu iznīcināšanu un cilvēku ekspluatāciju”.

Lai apmierinātu “Greenpeace” prasības, fon der Leienai būtu jāceļ solījums samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas ne tikai par Parlamenta prasītajiem 55%, bet daudz ambiciozākajiem 65%.

Šķēršļi gan Komisijas iekšienē, gan ārpus tās

Īstenot Eiropas Zaļā kursa ieceres būs daudz grūtāk, nekā nākt klajā ar tām. Jaunas likumdošanas pieņemšana nav vienpusējs Komisijas lēmums, bet prasa Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes iesaisti un sadarbību.

Tādējādi jaunajiem priekšlikumiem būs jāatrod vidusceļš starp Eiropas Parlamenta augstajām prasībām un dalībvalstu pretestību Padomē.

Visticamāk, rezultātā atrastie kompromisi nebūs tik ambiciozi, kā iecerēts.

Vērā ņemama ir arī lauksaimnieku pretestība. Nesen lauksaimnieku protesti notikuši vairākās Eiropas pilsētās, tai skaitā Berlīnē, Parīzē, Dublinā un Hāgā. Berlīnē lauksaimnieki ar traktoriem ieradās pie Brandenburgas vārtiem, lai paustu neapmierinātību par valdības ieceri ierobežot pesticīdu un herbicīdu lietošanu.

Tika pausts, ka lauksaimnieki tiek padarīti par grēkāžiem vides aizsardzības jautājumos un celta trauksme par augošajām izmaksām, ko prasa videi draudzīga lauksaimniecība. Līdzīgas bažas tika paustas arī Francijā, kur ar traktoriem tika bloķētas Parīzes ielas. Kā norādījis lauksaimnieku apvienības “FDSEA Ile-de-France” prezidents Damiens Grefins, “nozare tiek nomelnota katru dienu”, un tas “lēnām nogalina Franču lauksaimniecību”.

Turklāt, jāņem vērā, ka arī pašā Komisijā var trūkt politiskas vienprātības iniciatīvu īstenošanai.

uzsvēruši izdevuma “Politico” komentētāji Deivids Adlers un Pāvels Vargans, lielākā daļa no Timmermana vadībā strādājošiem komisāriem nāk no labēji centriskā politiskā spārna, kas dotu priekšroku mērenākai pieejai.

Līdzīgi noskaņots ir arī izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš atbildēs par finansējuma pārdali un investīcijām saistītajām Eiropas Zaļā kursa iniciatīvām. Dombrovskim raksturīgā pragmatiskā pieeja un uzsvars uz atbildīgiem un pārdomātiem tēriņiem kontrastē ar fon der Leienas ieceri strauji ieguldīt ievērojamus finansiālos līdzekļus Eiropas Zaļā līguma īstenošanā.

Turoties pie solītā, tikko darbu uzsākusī Komisijai līdz marta sākumam nāks klajā ar publisku priekšlikumu Eiropas Zaļam kursam, kas sniegs detalizētus  plānus vīzijas īstenošanai.

Laiks rādīs, vai, neskatoties uz kompromisiem, kas neapšaudāmi būs jāatrod gan starp iekšēju un ārēju pretestību, gan augošo spiedienu darīt vairāk “klimata un vides ārkārtas stāvokļa” apstākļos, Eiropai izdosies kļūt par priekšzīmi visai pasaulei, kā to iecerējusi Urzula fon der Leiena.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti