Diskusijas par pašizolācijas prasībām sākās, jo kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – jau pagājušajā nedēļā strauji tuvojās robežvērtībai 16. Taču Latvija nolēma izmantot nevis Eiropas Savienības (ES) centralizētos datus, bet gan abu valstu pašu dotos datus, tā abas valstis “izspruka” no iekļūšanas to valstu sarakstā, no kurām iebraucot jāievēro pašizolācija.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) stāstīja, ka izmantot kaimiņvalstu pašu datus piedāvājuši epidemiologi. ES centralizētajos datos izmanto ziņas par saslimušajiem un divus gadus vecus demogrāfijas datus, kamēr abām kaimiņvalstīm ir precīzāki dati par iedzīvotāju skaitu, atšķirību datos skaidroja ministre.
Viņķele atzina, ka šīs atšķirības nebija būtiskas, kamēr situācija kaimiņvalstīs bija laba, taču, kad saslimstības rādītāji sāka tuvoties robežvērtībai 16, bija svarīgi izmatot precīzākus datus, un šīm atšķirībām ir lielāka ietekme uz cilvēku dzīvi nekā uz epidemioloģisku situāciju.
Ministre skaidroja, ka valdība nolēma neattiecināt pašizolācijas prasības uz Igauniju un Lietuvu, jo nelielam robežvērtības pārsniegumam nav tik būtiskas epidemioloģiskas ietekmes.
Taču, lūkojoties uz to, cik strauji kāpj saslimstības rādītāji Igaunijā, skaidrs, ka, arī izmantojot Tallinas datus, nedēļas beigās Igauniju nevarēs izslēgt no to valstu saraksta, uz kuru atteicas pašizolācijas prasības.
Šobrīd Igaunijas rādītājs jau ir 19,34%, bet “piektdienas lēmums [neattiecināt uz Lietuvu un Igauniju pašizolācijas prasības] pieņemts ar piektdienas statistiku, cerībā, ka kaimiņiem sekmēsies, bet Igaunijas nav izdevies savaldīt” vīrusa izplatību, skaidroja ministre.
Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) raidījumā sacīja, ka aicinās valdību mīkstināt prasības un noteikt pašizolāciju, iebraucot no valstīm, kur saslimstības rādītāji pārsniedz 25.
Viņš uzskata, ka tas būtu jāattiecina uz visām valstīm, ne tikai uz Igauniju un Lietuvu, jo pretējā gadījumā būtu problēmas ar nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām valstīm.
Viņķele savukārt uzsvēra, ka Veselības ministrija neatbalsta šādu soli.
Viņa arī norādīja, ka gadījumā, ja Covid-19 izplatība Latvijā pieaugs un būs jāpieņem lēmums par pāriešanu uz attālinātām mācībām un vecākiem būs jāpaliek mājās ar bērniem, tad trieciens ekonomikai būs krietni lielāks, nekā tūrisma nozarei, zaudējot Igaunijas un Lietuvas tūristus.
Ministri arī atgādināja, ka attiecībā uz Igauniju un Lietuvu gan noteikts elastīgāks mehānisms, izņēmumi mācību un darba braucieniem. Jau tagad paredzēts, ka uz Igauniju un Lietuvu neattiecinās pašizolācijas prasības, ja divu nedēļu laikā no 16 robežlieluma sasniegšanas Covid-19 gadījumu skaits nepieaugs straujāk kā par 10%.
Viņķele gan atzina, ka Igaunijai jau diezgan droši neizdosies iekļauties šajā rāmī, “lietuviešiem vēlēsim veiksmi, cerēsim, ka savaldīs vīrusu”.
KONTEKSTS:
Valdība septembra pirmajā nedēļā lēma atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija, jau no 3. septembra uz un no Latvijas lidlaukiem atļauti lidojumi uz visām ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, izņemot Spāniju, Andoru, Maltu un Luksemburgu.
30 Eiropas valstīs Covid-19 izplatība tiek uzskatīta par tik augstu, ka, atgriežoties Latvijā pēc šo valstu apmeklējuma, jāievēro divu nedēļu pašizolācija. Šonedēļ pašizolācija nav jāievēro, atgriežoties vien no piecām valstīm, savukārt lidojumu ierobežojumi skars trīs Eiropas valstis.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
