Pusdiena

DAP aicina iedzīvotājus iesaistīties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādē

Pusdiena

Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam

Vienošanās par ES daudzgadu budžetu nepieciešama līdz 2019. gada pavasarim

Ārlietu ministrija: Par nākamo ES daudzgadu budžetu jāvienojas līdz pavasarim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vienošanos par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu ir nepieciešams panākt vēl līdz nākamā gada pavasarim. Tā otrdien, 18.septembrī, pēc diskusijām Briselē pasvītroja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība"). Citādi dažādās ES fondu programmās iestāsies pārrāvums.

Pēc vasaras pārtraukuma Eiropas politiķi ir atgriezušies pie aktīvām diskusijām par ES budžetu no 2021.līdz 2027.gadam. Pretrunas starp valstu pozīcijām joprojām ir lielas. Piemēram, Nīderlande un Zviedrija ir starp tām, kas uzstāj, ka mazākam valstu skaitam ir nepieciešams mazāks budžets. Tādēļ līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES šīs valstis vēlas krasi samazināt atbalstu lauksaimniekiem un kohēzijas politikai.

Turpretī Latvija un daudzas citas valstis tam kategoriski iebilst. To pēc otrdienas sanāksmes Briselē vēlreiz pasvītroja Latvijas ĀM parlamentārā sekretāre Kalniņa-Lukaševica.

"Es skaidri teicu, ka Latvijai nav pieņemams tik būtiski samazināt finansējumu kohēzijas politikai jeb reģionu attīstībai, kā arī nepietiekami strauji izlīdzināt lauksaimniecības tiešmaksājumus.

Bet tas nav vienīgais jautājums, kas Latvijai ir aktuāls. Tāpat ir svarīgi, ka programmā, kas ir veltīta pētniecībai un inovāciju attīstībai, mēs gribam redzēt veidu, kā pētnieki no mazajām un mazāk attīstītajām valstīm un reģioniem var iesaistīties lielajos pētniecības projektos. Līdz šim tas nebija nodrošināts," sacīja ĀM pārstāve.

Vēl piektdien, 14.septembrī, premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc Viļņā notikušās tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli pauda pārliecību, ka ES budžetu līdz maijā gaidāmajam Eiropas Parlamenta vēlēšanām neizdosies pieņemt. Tomēr Kalniņa-Lukaševica uzstāj, kas tas būtu jāmēģina panākt. Tādēļ turpmākajos mēnešos diskusijas dažādos līmeņos notikšot ļoti intensīvi.

Kā zināms, Latvijai šobrīd tiek piedāvāts samazināt finansējumu reģionu attīstībai par 13%. Valdība tam iebilst. Tomēr otrdienas tikšanās laikā ES budžeta komisārs Ginters Etingers pasvītroja, ka samazinājumi varētu nebūt tik lieli, ja izdosies atrast, kā aizpildīt robu, kas izveidosies pēc gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no bloka.

"Daudzi ļoti kritiski vērtē piedāvātos samazinājumus kopējā lauksaimniecības politikā un kohēzijas politikā. Es to varu saprast. Bet šie samazinājumi nav mūsu prioritāte.

Tikai tad, ja pēc visiem aprēķiniem par Lielbritānijas izstāšanos no bloka mēs redzēsim, ka būs jāatsakās no 84 miljardiem eiro, mums jāveic samazinājumi arī šajās divās lielajās politikās. Viss pārējais ir tikai vēlmes, bet ne realitāte," paziņoja Etingers.

Komisārs Etingers arī mudināja politiķus apzināties, ka visām vajadzībām naudas nepietikšot. Tādēļ kādā brīdī būs jāveic izšķiršanās un jānonāk pie kompromisa. Arī komisārs cer, ka to izdosies atrast līdz nākamā gada maijam. Tomēr pieredze liecina, ka daudzgadu budžets līdz šim nekad nav apstiprināts tik savlaicīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti