Dienas notikumu apskats

Krievija pērn bijusi spiesta samazināt militāros tēriņus par 20 procentiem

Dienas notikumu apskats

Valsts valodas centrs prasīs anulēt Daugavpils mēra Eigima deputāta mandātu

EK publicē priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam

EK piedāvā ES budžetā lielākas iemaksas un mazāk naudas kohēzijai un lauksaimniecībai

Eiropas Savienības (ES) nākamajā daudzgadu budžetā finansējumu kohēzijai un kopējai lauksaimniecības politikai vajadzētu samazināt par aptuveni 5%, bet dalībvalstu iemaksas palielināt. Šāds ir ilgi gaidītais Eiropas Komisijas (EK) publicētais priekšlikums par bloka budžetu pēc 2020. gada, kas tika publicēts trešdien, 2.maijā.

ĪSUMĀ:

  • EK piedāvā lielākas iemaksas un jaunus ienākuma avotus.
  • Piedāvāts aptuveni par 5% samazināt finansējumu kohēzijai un lauksaimniecībai.
  • Latvija šo “apcirpšanu” neatbalsta.
  • Pretrunīgs  priekšlikums - saistīt fondu finansējumu ar likuma varas ievērošanu dalībvalstīs.
  • Paredz smagas tālākas sarunas par ES daudzgadu budžetu.

Nākamajos mēnešos to ķidās dalībvalstis un Eiropas Parlaments, lai pēc smagām sarunām nonāktu pie gala vienošanās.

Brisele rosina arī jaunus ienākumu avotus budžetam, piemēram, no dalībvalstu iemaksām par nepārstrādātas plastmasas atkritumiem. Pretrunīgi vērtēts priekšlikums ir fondu finansējumu saistīt ar likuma varas ievērošanu.  

Eiropas Komisija trešdien publicēja savus priekšlikumus nākamajam bloka daudzgadu budžeta septiņu gadu periodam pēc 2020.tā gada, dodot starta šāvienu smagām garām diskusijām starp Briseles institūcijām un dalībvalstīm un pašu dalībvalstu vidū.

„Mūsdienīgs, vienkāršs un elastīgāks,” tā budžeta piedāvājumu raksturoja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

„Jaunais daudzgadu budžeta ietvars izšķirs mūsu 27 valstu Eiropas nākotni un noteiks, kādu mantojumu atstāsim nākamajām paaudzēm. Mēs piedāvājam ambiciozu, bet līdzsvarotu budžetu, tādu, kas ir taisnīgs pret visiem,” pauda EK prezidents.

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības draud izraut krietnu robu budžetā, bet vajadzību gan aizsardzībai, gan robežu stiprināšanai, gan migrācijas jautājumiem kļuvis vairāk.

Briseles priekšlikums ir šo situāciju risināt, palielinot dalībvalstu iemaksas un vienlaikus paredzot ietaupīt, piemēram, uz kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas rēķina.

Tādējādi piedāvātais nākamais daudzgadu budžets ir lielāks nekā līdzšinējais –1,279 triljoni eiro laika periodam no 2021. līdz 2027.gadam.

Saskaņā ar priekšlikumu tas panākams, palielinot dalībvalstu iemaksas – no līdzšinējā aptuveni 1% no nacionālā kopienākuma līdz aptuveni 1,1%. Lielākām iemaksām stingri iebilst tādas valstis Nīderlande un Austrija.

Rosināti arī jauni bloka budžeta ienākumu avoti, piemēram no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem un valstu iemaksām par plastmasas atkritumiem.

Šo iemaksu aprēķinātu, balstoties uz nepārstrādātā plastmasas iepakojuma daudzumu katrā dalībvalstī pēc formulas - 80 eirocenti par kilogramu.

EK rosina par aptuveni 5% samazināt finansējumu, kas atvēlēts kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijai – šis ir jomas, kas prasa lauvas tiesu bloka budžeta un ir īpaši svarīgas tādām valstīm kā Latvija.

Latvija šos samazinājumus neatbalsta.

Eiropas Savienības budžeta galvenajam mērķim ir jābūt dzīves līmeņa izlīdzināšanai blokā, un priekšā ir „grūtas un pamatīgas” sarunas, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Vienotība”).

„Mūsu prioritāte ir kohēzija vismaz tādā pašā līmenī, savukārt lauksaimniecībā ir noteikti jāpanāk tiešmaksājumu paaugstināšanās. Ir netaisnīgi, ka šobrīd mūsu zemnieki saņem tikai aptuveni 57% no ES vidējā līmeņa. Tur ir jāpanāk pielīdzināšana uz augšu,” uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

“Latvija iestāsies par adekvātu Kohēzijas politikas finansējumu arī nākamajā ES daudzgadu budžetā. Strādāsim, lai Kohēzijas līdzekļu sadales kritēriji nodrošinātu uzsvaru uz reģioniem, kas vēl atpaliek no ES vidējā IKP (Latvijai 2017. gadā bija 64% no ES vidējā IKP),” teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā medijiem.

“Iestāsimies arī par taisnīgu Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, kas paredz tiešmaksājumu izlīdzināšanu (Latvijai 2017. gadā tie bija 57% no ES vidējā līmeņa),” uzsver ĀM.

Latvija novērtē EK piedāvājumu palielināt ES finansējumu pētniecībai un inovācijām, Erasmus+ programmai, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), kura ietvaros Latvijai īpaši svarīgs ir atbalsts “Rail Baltica” projektam.

Tuvākajās nedēļās par skaitļiem gaidāms vairāk detaļu. Bet šķēpu laušana turpmākajos mēnešos būs arī par vēl vienu pretrunīgi vērtētu Briseles ierosinājumu, proti, fondu finansējuma saistīšanu ar likuma varas ievērošanu dalībvalstīs, un te uzreiz nāk prātā Polija un Ungārija.

Eiropas Komisijas priekšlikumā teikts, ka tās „ierosinātie rīki ES ļautu apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi Eiropas Savienības finansējumam atkarībā no tiesiskuma nepilnību veida, smaguma un mēroga”.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti