Dienas notikumu apskats

Latvijā sākas ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas

Dienas notikumu apskats

Latvijas Bankas prezidenta vietniece aicina valdību veidot budžeta rezervi

Merkele: ES jārūpējas ne tikai par savām ārējām robežām, bet arī Baltijas valstīs

Viļņā Merkeles vizītes fokusā – «Nord Stream 2», ES ārējās robežas un budžets

Eiropas Savienībai (ES) ir jārūpējas ne tikai par savām ārējām robežām Vidusjūras reģionā, bet arī Baltijas valstīs. Šādu viedokli piektdien, 14.septembrī, Viļņā, tiekoties ar Lietuvas prezidenti un Latvijas un Igaunijas premjeriem, paudusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Diskusiju laikā apspriestas arī Baltijas valstu izteiktās bažas par "Nord Stream 2" gāzesvada projektu, kā arī iebildumi pret nākamo ES budžetu.

Viļņa kā Vācijas kancleres Angelas Merkeles un triju Baltijas valstu līderu tikšanās vieta šoreiz izvēlēta apzināti. Par galveno iemeslu tiek uzskatīts fakts, ka tieši Lietuvā ir izvietoti NATO bataljona sastāvā dienošie Vācijas karavīri. Vācija ir arī viena no svarīgākajām bruņojuma piegādātājām Lietuvai.

Kā izteikusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Lietuvas un Vācijas nostāja stratēģiskajos Eiropas jautājumos pilnībā sakrīt, vienlaicīgi piebilstot, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un savu vietu globālajā pasaulē. Šajā ziņā tieši Vācija un tās kanclere ir tās līderes, no kurām būs atkarīgs, kāda būs Eiropas nākotne.

Savas vizītes laikā Vācijas kanclere lielu uzmanību pievērsusi drošības jautājumiem.

Preses konferencē Merkele norādīja, ka ES ir nepieciešams domāt ne tikai par savām ārējām robežām Vidusjūras reģionā, bet arī par sauszemes robežām austrumos. Tas attiecas arī uz Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Merkele uzsvērusi, ka līdz brīdim, kamēr Minskas vienošanās netiks izpildītas, sankciju atcelšana pret Krieviju pat netiks apspriesta. Vienlaicīgi Vācijas kanclere arī atzinusi, ka ar Krieviju ir jāturpina sarunāties un, piemēram, Irānas kodolvienošanās jautājumā ES un Krievijas viedokļi saskan.

Tiekoties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, apspriests arī "Nord Stream 2" gāzesvada projekts. Lietuvas prezidente atkārtoti uzsvērusi šī projekta ģeopolitisko raksturu.

Savukārt Merkele norādījusi, ka ļoti labi zina Baltijas valstu iebildumus un ņem tos vērā, taču, Vācijai cenšoties izpildīt savas klimata saistības, pieprasījums pēc dabasgāzes pieaugs, un tāpēc "Nord Stream 2" ir ļoti nozīmīgs.

No otras puses, tikšot darīts viss, lai Ukraina arī turpmāk paliktu gāzes tranzīta valsts.

Liela uzmanība Merkeles sarunās ar Baltijas valstu līderiem tika pievērsta arī ES jautājumiem, tostarp diskusijām par nākamo bloka daudzgadu budžetu.

Kā norādījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, nebūtu pareizi un taisnīgi samazināt Lietuvai piešķirtos Eiropas struktūrfondu maksājumus. Taču Grībauskaite atzīst, ka šīs diskusijas pašlaik ir ļoti sarežģītas.

"Šo problēmu mēs apspriedām ļoti sarežģītā laikā, jo notiek gatavošanās Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Dažas valstis, iespējams, nesteigsies ar pārrunām, tāpēc arī rodas arvien vairāk sarežģītu apstākļu.

Lai arī valstu intereses atšķiras, mēs lieliski saprotam, ka vienoties ir nepieciešams. Bet, kad tas notiks – tas būs atkarīgs no daudziem apstākļiem. Mēs arī saprotam, ka arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sarežģīs gan sarunas par nākamo budžetu, gan atstās iespaidu uz pašu budžetu," teica Lietuvas prezidente.

Arī Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) divpusējās sarunās ar Merkeli paudis savu neapmierinātību ar nākamo ES daudzgadu budžeta projektu.  Kučinskis uzsvēra nepieciešamību noteikt lielākas tiesības ES valstīm piešķirtā finansējuma izlietošanā. Tāpat viņš norādījis, ka Latviju neapmierina pašreizējais ES daudzgadu budžeta projekts Kohēzijas finansējuma jomā.

"Mēs pārrunājām, un es no viņas puses guvu sapratni par mūsu bažām par Kohēzijas politikas samazinājumu par 13%. Tur gan jāatzīst, ka arī viņa domā, ka līdz Eiroparlamenta vēlēšanām, līdz pavasarim tas progress netiks panākts. Šis jautājums tādā nopietnā dienaskārtībā atgriezīsies tikai pēc tam, kad būs visās valstīs ievēlēti Eiropas Parlamenta deputāti, ievēlēs jaunus Eiropadomes un komisijas vadītājus. Tā kā lielās diskusijas varētu sākties tikai 2019.gada otrajā pusē," teica Kučinskis.

Tāpat Vācijas kanclere esot interesējusies par Latvijā īstenotajām reformām, kā arī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un to, vai arī mūsu valstī ir vērojamas populisma tendences un vai tās nevarētu ietekmēt Latvijas turpmāko nostāju ES jautājumos.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti