Panorāma

Aizgājēja gribu apliecinās ar parakstu

Panorāma

Jaunas ziņas par "Vairāk saules" kriminālprocesu

"ABLV Bank" pašlikvidācijai piesaistīs valsts apmaksātus ekspertus

«ABLV Bank» pašlikvidācijai piesaistīs valsts apmaksātus ekspertus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Būtisks arguments par labu “ABLV Bank” pašlikvidācijai bijusi Latvijas līdzšinējā bēdīgā pieredze vērienīgos maksātnespējas un likvidācijas procesos, intervijā LTV atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Šādi valstij būs plašas iespējas nepieļaut atmazgātās naudas izmaksu atpakaļ kreditoriem, taču uzraudzības īstenošanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi.  

ĪSUMĀ: 

  • FKTK pašlikvidācijas plānu vētīja ilgi, lai izstrādātu stingru uzraudzības mehānismu.
  • FKTK: Pašlikvidācija – izdevīgāka valstij.
  • FKTK arī atzīst: Pieredze ar maksātnespējas administratoriem un likvidatoriem beidzās ar skandāliem.
  • Pašlikvidācijas uzraudzībai Kontroles dienests par valsts naudu piesaistīs neatkarīgus ekspertus.
  • Papildu nauda uzraudzībai būs nepieciešama arī FKTK.
  • Ja bankā atradīs “netīro naudu”, to ieskaitīs valsts budžetā.
  • Vai “netīro naudu”  atradīs, finanšu ministre neprognozē.
  • Bankas vadība: Esam ieinteresēti caurspīdīgā procesā, lai pierādītu mūsu taisnību.

Lai arī trīs mēnešus ilgā lemšana ļaut vai neļaut "ABLV" bankai pašlikvidēties radīja iespaidu par banku uzrauga negatīvu attieksmi pret šādu risinājumu, dienu pēc lēmuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus vadītājs Putniņš intervijā LTV pauda pretējo.

Ilgais pārdomu laiks esot bijis nepieciešams, lai izstrādātu stingru uzraudzības mehānismu, bet citādi arī valstij šāds risinājums esot izdevīgāks, piemēram, tāpēc, ka pašlikvidācija nozīmē bankas automātisku atteikšanos no licences.

“Ja mēs izvēlamies konfrontācijas ceļu, tad licences atsaukšanas process ir ļoti smagnējs un nav vienkāršs, tam ir jābūt ar iemesliem,” sacīja Putiņš.

Uzraugs arī atzina – komisijas viedoklis sakritis ar bankas bažām par, iespējams, netīru piespiedu likvidācijas procesu.

“Pieredze, kas mums ir bijusi iepriekšējos gados – gan ar likvidatoriem, gan maksātnespējas administratoriem -, ir tāda, ka diemžēl visi šie procesi agri vai vēlu beidzas ar zināmiem skandāliem,” pauda Putniņš.

“Tas ir ļoti vērā ņemams iemesls, kāpēc pašlikvidāciju atbalstīt. Tas nav vienīgais, bet viens no argumentiem,” skaidroja Putniņš.

Arī bankas vadītājs Ernests Bernis otrdien, 12.jūnijā, Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” pauda bažas par kādu personu ieinteresētību bankas piespiedu likvidācijā.  Bernis arī vairākkārt uzsvēra, ka pašlikvidācijas procesu redz kā iespēju pierādīt – banka strādājusi tīri.

Banku uzraugs tikmēr uzsvēra – pašlikvidācijas procesa laikā veiktās pārbaudes būs daudz skrupulozākas nekā bankas darbības laikā.

“Tur nebūs izlases kārtībā kaut kas paņemts, tur būs pārbaudītas visas naudas summas un katrs atsevišķais klients,” solīja Putniņš.

Lai tiktu galā ar šādu darbu apjomu, Kontroles dienests par valsts līdzekļiem piesaistīs neatkarīgu ekspertu komandu.

“Es domāju, ka tas ir pareizi, ka šāds atbalsta mehānisms Kontroles dienestā tiktu finansēts no valsts budžeta, nevis akcionāriem, lai tas būtu pilnīgi neitrāls un nekādā veidā nebūtu saistīts ar vēlmi, iespējām vai kādiem lēmumiem, ko pieņem akcionāri,” norādīja Putniņš.

Jau tagad skaidrs, ka papildu finanšu līdzekļi būs nepieciešami arī FKTK, jo neliela to darbinieku grupa – 4 līdz 5 cilvēki - nākamos pāris gadu darbosies faktiski tikai ar “ABLV” bankas likvidāciju.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) gan uzsvēra – pēc likuma, ja bankā tiks atrasta netīrā nauda, tā ieplūdīs valsts budžetā.

“Vismaz Kontroles dienesta paša pieņēmums ir, ka, visticamāk, valstij tas pat būt izdevīgs darījums,” pauda ministre.

To, vai ir pārliecība, ka tā saukto netīro naudu, kas iesaistīta atmazgāšanas shēmās, tiešām izdosies atrast, ministre pašlaik nemin, jo negrib “steigties notikumiem pa priekšu”.

Tikmēr Bernis iepriekš pauda, ka bankas vadība un akcionāri paši ir “ieinteresēti, lai process būtu maksimāli efektīvs, atklāts, jo tā ir vienīgā iespēja parādīt mūsu taisnību un pierādīt, ka visus gadus mēs darbojās likumiski, un tas ir arī manas nākotnes jautājums”.

Skaidrs, ka, ja, bankas pašlikvidācijai beidzoties, netīrā nauda nebūs sazīmēta, var sekot tiesvedība. Saistībā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem “ABLV” banka jau ir vērsusies Eiropas Tiesā.

KONTEKSTS:

 "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju pēc reputācijas problēmām, ko komercbanka piedzīvoja pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās.  "ABLV Bank" marta sākumā FKTK iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori.  Plānu FKTK akceptēja 12.jūnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti