«ABLV Bank» naudas atmazgāšanas lietā piesaka noraidījumu vēl vienam prokuroram

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis Ekonomisko lietu tiesā pieteicis noraidījumu vēl vienai prokurorei – Vitai Ozoliņai, jo viņas brālis savulaik atbrīvots no darba bankā saistībā ar "neētisku rīcību".

Bernis argumentējis, ka ar prokurores brāli darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, pusēm vienojoties, ņemot vērā darbinieka neētisko rīcību, proti, konstatētos publiski izteiktos negatīvos komentārus par "ABLV Bank".

Bernis pamatojis, ka 2014. gadā pie publikācijas portālā "Tvnet" tika konstatēti negatīvi komentāri par "ABLV Bank". Banka vērsās policijā par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu un publisku neslavas celšanu. Tāpat bankā veiktajā pārbaudē noskaidrota IP adrese, no kuras rakstīti attiecīgie komentāri, proti, komentāri bijuši rakstīti no prokurores Ozoliņas un viņas brāļa vecāku dzīvesvietas.

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un darbinieka sniegtos paskaidrojumus, kas bija pretrunā iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Bernis kā valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar šo personu 2015. gadā.

Bernis arī apgalvojis, ka bankas drošības dienesta vadītājs Māris Paeglītis viņam atgādinājis par sarunu ar Ozoliņu, kas notika laikā, pirms viņa virzīja uz tiesu un vēlāk arī uzturēja apsūdzību tā dēvētajam "Neo" jeb Ilmāram Poikānam (Neo), kur banka bija atzīta par cietušo. Pirms lietas virzīšanas uz tiesu prokurore, tiekoties ar Paeglīti, kā arī bankas pārstāvi, izteikusi viņam skarbus pārmetumus par brāļa atlaišanu no darba bankā.

Bernis uzskata, ka ir pamats saskatīt prokurores personiskās ieinteresētības pastāvēšanu, kas saistīta ar brāļa atlaišanu no darba bankā.

Ozoliņa, atbildot uz pieteikto noraidījumu, šodien tiesā norādīja, ka tas nav pamatots un negatīvas sajūtas pret apsūdzēto viņai nepastāvot.

Tiesnese Ļubova Kovaļa pēc neilgas apspriešanās nolēma atteikt pieņemt Berņa pieteikto noraidījumu. Kovaļas galvenais arguments šādam lēmumam ir pieteikumā norādītajos apstākļos pagājušais laiks.

Tāpat prokurore turpināja uzturēt apsūdzību citā lietā, kurā bija iesaistīta banka, taču Berņa ieskatā prokurorei tas neliedza piedalīties tajā procesā. Kopš notikumiem ir pagājis ilgs laiks, un, iespējams, negatīvās emocijas vairs nav tik nozīmīgas, lai rastos šaubas par prokurores objektivitāti.

Kovaļa arī nolēma grozīt apsūdzētajam Igoram Rogovam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – uz dzīvesvietas maiņas paziņošanu.

Tiesa turpinās lietu skatīt 9. maijā plkst.10, kad skatīs pieteikto lūgumu par aresta atcelšanu "ASG Resolution Capital" mantai. Ņemot vērā, ka lūgumā norādīti apstākļi, kas satur komercnoslēpumu, tiesa to skatīs slēgtā sēdē. Tāpat tiesa pabeigs lūguma izskatīšanu par mantas aresta atcelšanu Bernim piederošajām kapitāldaļām.

KONTEKSTS:

10. februārī tiesa krimināllietā pieņēma noraidījumu vienam no lietas prokuroriem –  Rimantam Kuzmam, kurš savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) bijis kolēģis lietā apsūdzētajam Kasparam Dreimanim.

Tiesa noraidījumu pieņēma, jo tiesa nesaskata, ka Kuzma kaut kādā veidā varētu norobežot savu darbu no bijušās draudzības.

Patlaban minētajā lietā valsts apsūdzības pusi pārstāv prokurori Inga Savčenko, Jānis Baumanis un Vita Ozoliņa. 

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā. Prokuratūra arī aicina tiesu piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli likvidējamajai kredītiestādei.

Prokuratūras ieskatā organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā.

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā norāda, ka šie apsūdzētie ir bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušie valdes locekļi Vadims Reinfelds un Aleksandrs Pāže, kā arī bankas darbinieki Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Pārējie trīs apsūdzētie ir ar banku saistītie Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs.

Apsūdzētie vainu neatzīst. Bernis aģentūrai LETA uzsvēra, ka nepiekrīt nevienai no lietā uzrādītajām apsūdzībām, un izteica aizdomas, ka šī lieta ir politiski motivēta. Viņš uzsvēra, ka plāno tiesā pierādīt, ka visas darbības notikušas atbilstoši likumam un banka nodarbojās ar likumīgu biznesu, kuru visus šos gadus uzraudzīja gan regulators, gan citas institūcijas.

Prokuratūrā aģentūrai LETA teica, ka netika iegūts tāds pierādījumu kopums, lai varētu "ABLV Bank" līdzīpašniekam Oļegam Fiļam uzrādīt apsūdzību. Par šo personu detalizētākus komentārus prokuratūrā nesniedza.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti