Vairāk nekā 8 gadus pēc Eiromaidana revolūcijas, kas Kijivā izcēlās pret toreizējo prokremlisko prezidentu, Ukraina ir kļuvusi par ES kandidātvalsti.

"Tas ir vēsturisks moments, kas ļauj mums veidot Eiropas Savienības kontūras, nolemjot šodien piešķirt kandidāta statusu Ukrainai," uzsvēra Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Šis ir simboliskais solis, par ko ES izšķīrās rekordīsā laikā. Un tā ir arī uzvara Volodimiram Zelenskim un viņa stingrajai prorietumu programmai.

"Tas ir oficiāli atzīts: Ukraina nav ne tilts, ne spilvens starp Rietumiem un Krieviju, ne buferis starp Eiropu un Āziju, ne ietekmes sfēra, ne "pelēkā" zona, ne tranzīta teritorija.

Tā nav robeža starp orkiem un elfiem. Ukraina ir nākotnes līdzvērtīgs partneris vismaz 27 ES valstīm. Ukraina ir kandidāte dalībai Eiropas Savienībā!" sacīja Zelenskis.

Tomēr nav gaidāms, ka notiks ātra Ukrainas kļūšana par pilntiesīgu dalībvalsti. Līderi izvirzīja vairākus nosacījumus saistībā ar tiesiskumu, korupciju un tiesu sistēmu, kas Ukrainai jāizpilda, lai virzītos uz nākamo – iestāšanās sarunu sākšanas posmu.

"Mēs esam redzējuši Krievijas graujošo rīcību gāzes jomā. Mēs esam pārskatījuši visus dalībvalstu ārkārtas rīcības plānus, lai pārliecinātos, ka visi ir gatavi turpmākiem traucējumiem," uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Laiena.

Diskusija līderu vidū par to, vai Ukrainai piešķirt kandidātvalsts statusu, vispār nebija – tam visi vienprātīgi piekrita bez garām sarunām. Daudz vairāk šķēpu tika lauzts par to, kā tikt galā ar ekonomisko krīzi, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Krievija sākusi samazināt gāzes padevi vairākām Eiropas valstīm – Vācijai "Nord Stream" cauruļvadā – par 60%. Gāzes krīze – tā Vācijas ekonomikas ministrs raksturo situāciju, un Berlīne aktivizējusi trīs līmeņu gāzes trauksmes sistēmas 2. posmu un aicina arī citas dalībvalstis gatavoties tam, ja Putins apturēs visas gāzes piegādes.

"Mums ir ekonomisks strīds ar Krieviju – gāze un enerģija tiek izmantota kā ierocis pret Vāciju, manuprāt, ar mērķi iznīcināt to, kas pēdējo nedēļu un mēnešu laikā ir raksturojis Vāciju un Eiropu – proti, lielu vienotību, solidaritāti ar Ukrainu un gatavību maksāt cenu par brīvības aizstāvēšanu," norādīja Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks. Ministrs, kas aicinājis vāciešus taupīt enerģiju, atzina, ka pats savu dušas laiku vēl vairāk samazinājis.

Savukārt Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra: "Vajadzības gadījumā mēs būtu gatavi iet uz to un vēl vairāk. Bet šobrīd Vācijas situācija atšķiras no Latvijas situācijas – Vācijai šobrīd nav tādas krātuves iespējas un daudzums kā mums. Mums ir mierīgi līdz gada beigām uzkrātā gāze un mums arī gaidāms, ka būs vēl viens termināls un ka nākamsezon pietiks produkta."

Vācija uztraukusies par masveida ķēdes reakcijām, kas var ievest Eiropu dziļā recesijā, ja gāzes piegāžu trūkuma dēļ Vācijai nākas slēgt tērauda, ​​ķīmisko vielu un citas nozares.