Luksemburgā pirmdien notiek Eiropas Savienības Ārlietu un Vispārējo lietu padomes sēde, kurā piedalās visu 27 bloka dalībvalstu ārlietu ministri. Sanāksmes centrālais jautājums ir Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai un arī Moldovai, ko ir rekomendējusi Eiropas Komisija.
Zelenskis cer uz pozitīvu ES lēmumu
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka viņš Latvijas vārdā paudīs pilnu atbalstu abām valstīm.
Dodos uz Luksemburgu, lai piedalītos Eiropas Savienības Ārlietu un Vispārējo lietu padomes sēdē. Galvenā diskusija, gatavojot Eiropadomi, būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, paudīšu pilnu Latvijas atbalstu abām valstīm
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) June 19, 2022
Sēde notiks pirms ceturtdien un piektdien paredzētā bloka dalībvalstu vadītāju samita Briselē, kur izšķirsies, vai Ukraina un Moldova saņems kandidātvalstu statusu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savas valsts iedzīvotājiem paziņoja, ka šī būs vēsturiska nedēļa. "Mēs uzzināsim Eiropas Savienības atbildi par Ukrainas kandidātvalsts statusu.
Mums jau ir pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums, bet nedēļas beigās lēmumu pieņems arī Eiropas Savienības Padome.
Visiem ir skaidrs, ka kopš 1991.gada ir pieņemti maz tādu Ukrainai liktenīgu lēmumu, kādu mēs gaidām tagad. Un esmu pārliecināts, ka tikai pozitīvs lēmums atbilst visas Eiropas interesēm," teica Zelenskis.
Jārēķinās ar Krievijas naidīgo aktivitāšu pieaugumu
"Šonedēļ es nākšu klajā ar jaunām uzrunām, arī eiropiešiem. Es izmantošu katru iespēju, lai aizstāvētu Eiropas perspektīvu Ukrainai, katram no mums un, lai iegūtu mums jaunus atbalstītājus," norāda Ukrainas prezidents.
"Ir jārēķinās ar Krievijas naidīgo aktivitāšu pieaugumu. Tās būs mērķtiecīgas un demonstratīvas. Tieši šonedēļ.
Un ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret citām Eiropas valstīm. Mēs gatavojamies. Mēs esam gatavi. Brīdinām partnerus," sacīja Zelenskis.
ES dalībvalstu līderu vidū esot plašs atbalsts ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai, tāpēc paredzams, ka samitā tiks pieņemts Kijivai pozitīvs lēmums, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis pirmdien sacīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Ukrainas spēki turpina aizstāvēt Severodonecku
Amerikāņu militārā domnīca "Kara izpētes institūts" tikmēr vēsta, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā ir piespiedušas Krieviju nosūtīt papildspēkus uz šo novājināto frontes līnijas posmu.
Krievijas spēki arī nostiprina aizsardzības pozīcijas valsts dienvidos pēc Ukrainas karaspēka nesenajiem veiksmīgiem pretuzbrukumiem uz Hersonas un Mikolajivas apgabalu robežas.
Aktīvākā karadarbība joprojām norisinās Ukrainas austrumos.
Krievijas spēki cenšas noturēt okupētos apgabalus uz ziemeļiem no Ukrainas otras lielākās pilsētas Harkivas.
Krievijas karaspēks turpina centienus bloķēt Bahmutas–Lisičanskas šoseju, lai varētu pastiprināt ofensīvu pret Lisičanskas pilsētu Luhanskas apgabalā.
Savukārt krievu artilērija turpina intensīvi apšaudīt kaimiņos esošo Severodonecku, taču Ukrainas spēki veiksmīgi aizsargājas un neļauj iebrucējiem pilnībā ieņemt Luhanskas apgabala administratīvo centru.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
