Panorāma

Avdijivkā dzīve pagrabos nepārtrauktā kara ēnā

Panorāma

Panorāma

Francijas, Itālijas un Vācijas līderi ierodas Kijivā

Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai

Francijas, Vācijas, Itālijas un Rumānijas līderi atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Par to viņi paziņoja ceturtdien Kijivā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Gaisa trauksmes sirēnu skaņas īpaši uzsvēra kara apstākļu skaudro realitāti Kijivā, kur vizītē ieradušies ES ietekmīgāko valstu līderi. Francijas, Vācijas, Itālijas un Rumānijas valstu vadītāji vizīti sāka ar izpostītās Irpiņas apmeklējumu.

Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai
00:00 / 03:25
Lejuplādēt

Makrons cildina ukraiņu varonību

Francijas prezidents Emanuels Makrons sarunā ar medijiem izteica apbrīnu par Ukrainas tautas varonību.

"Šī ir varonīga pilsēta, jo šeit ukraiņi apturēja Krievijas armiju, kas tuvojās Kijivai. Tā simbolizē ne tikai Ukrainas armijas, bet visas tautas varonību.

Šeit var redzēt barbarisma sekas. Šī ir vieta, kas tika iznīcināta. Krievijas spēki šeit pastrādāja masu slepkavības, un mūsu rīcībā ir pirmie pierādījumi par kara noziegumiem, kuru izmeklēšanā mēs aktīvi sadarbojamies," sacīja Francijas prezidents.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs norādīja, ka Krievija pašas sākto karu virza uz priekšu ar vislielāko brutalitāti, neņemot vērā cilvēka dzīvības vērtību. Arī Šolcam izteikta asa kritika par minstināšanos ar ieroču piegādēm Ukrainai.

"Tas ir šausmīgi, kādu postu šis karš rada. Ir daudz sliktāk, redzot vardarbības šausmīgo bezjēdzību, ko mēs šeit redzam. Ir cietuši nevainīgi civiliedzīvotāji, sagrautas mājas, izpostīta vesela pilsēta, kaut arī te nebija nekādas militārās infrastruktūras.

Tas daudz ko vēsta par Krievijas agresijas brutalitāti, kas vērsta uz iznīcināšanu un iekarošanu. Mums tas ir jāpatur prātā, pieņemot lēmumus."

Vēlāk Makrons, Šolcs, Itālijas premjerministrs Mario Dragi un Rumānijas prezidents Klauss Johanniss tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Francijas prezidents Emanuels Makrons (no labās) paudis atbalstu Ukrainas līderim Volodimiram Zelenskim un viņa vadītās valsts ceļam uz pievienošanos Eiropas Savienībai

Tikšanās laikā Zelenskis esot nācis klajā ar piedāvājumu jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī pieņēmis Šolca ielūgumu piedalīties šomēnes gaidāmajā G7 valstu līderu samitā.

Pēc tikšanās Makrons paziņoja, ka Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Ukraiņi cer uz taustāmiem vizītes rezultātiem

Vācijas un Francijas vadītāji līdz šim saņēmuši daudz kritikas. Gan par lēnām un nepietiekamām smago ieroču un bruņojuma piegādēm, gan par pārlieku garām telefonsarunām ar agresorvalsts Krievijas līderi Vladimiru Putinu.

Ukrainā daudzi cer, ka Šolca un Makrona vizīte vainagosies ar taustāmiem rezultātiem – Francija un Vācija palielinās atbalstu Ukrainai. Tomēr ne visi ir tik optimistiski. Izskanējušas pat bažas, ka varētu tikt izdarīts spiediens uz Ukrainas prezidentu, mudinot piekāpties Maskavai.

"Viss atkarīgs no tā, ar kādu vēstījumu viņi ieradušies. Ja kāds uzstās uz pamiera līgumu noslēgšanu, pēc kuriem Ukrainai nāksies atdot savas teritorijas, šī vizīte neko nedos," spriež Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Esmu pārliecināts, ka mūsu prezidents Volodimirs Zelenskis negrasās piekāpties un tirgoties ar mūsu teritorijām.

Ja kāds vēlas apturēt Krieviju, piešķirot tai teritorijas, Vācijai ir Bavārija, Itālijai ir Toskāna, franči var piekāpties, atdodot, piemēram, Provansu."

Krievija turpina Ukrainas pilsētu iznīcināšanu

Tikmēr Ukrainas austrumos un dienvidos turpinās aktīva karadarbība. Kara "karstākais punkts" ir Luhanskas apgabala administratīvais centrs Severodonecka, kur jau vairākas nedēļas nerimst ielu kaujas starp ukraiņu un krievu spēkiem.

Haidajs vēsta, ka Severodoneckā frontes līnija var strauji pārvietoties uz vienu un uz otru pusi, jo pilsēta ir neliela.

"Ielu kaujās krievi nekādus militārus panākumus nevar gūt. Vienīgais, kas viņiem dod lielu priekšrocību, ir tālās darbības artilērija.

Viņi vienkārši apšauda mājas, kurās varētu atrasties mūsu karavīri, no pēdējā līdz pirmajam stāvam. Un tādā veidā krievi pilnībā noslauka no zemes virsas vairākas ēkas, kas viņiem ir pilnīgi normāli," sacīja Haidajs.

Viņš piebilda, ka Ukrainas aizstāvjiem arvien trūkst tālās darbības artilērija, ar ko neitralizēt pretinieka artilēriju.

Haidajs arī paziņoja, ka Severodoneckai kaimiņos esošajā Lisičanskā Krievijas karaspēks ir veicis aviācijas triecienu pa ēku, kurā bija patvērušies civiliedzīvotāji. Vismaz trīs cilvēki ir nogalināti, bet vēl septiņi ir ievainoti.

Lielbritānija noteikusi sankcijas pret patriarhu Kirilu

Viens no Ukrainas prezidenta Zelenska tuvākajiem sabiedrotajiem Davids Arahamija paziņojis, ka ik dienu kaujās valsts austrumos tiek ievainoti vai nogalināti aptuveni tūkstotis ukraiņu karavīru. Vidēji dienā kaujās krītot no 200 līdz 500 Ukrainas aizstāvju.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs apgalvo, ka kopš 24. februāra Ukrainas teritorijā ir krituši gandrīz 33 tūkstoši Krievijas karavīru, bet līdz šim Krievija iebrukumam Ukrainā ir izmantojusi vairāk nekā 300 tūkstošus militārpersonu.

Lielbritānijas valdība paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krievijas amatpersonām. Melnajā sarakstā ir iekļauts Krievijas pareizticīgās baznīcas galva patriarhs Kirils par viņa pausto atbalstu iebrukumam Ukrainā, kā arī Kremļa paspārnē esošā bērnu tiesību biroja vadītāja Marija Ļvova-Belova par viņas līdzdalību ukraiņu bērnu deportācijā uz Krieviju.

Sankcijas noteiktas arī pret vairākiem Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem uzņēmējiem un politiķiem, kā arī augsta ranga militārpersonām.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt