Krievijas okupētās Doneckas apgabala daļas marionešu administrācijas nominālais līderis Deniss Pušiļins pavēstījis, ka "notiek gatavošanās tribunālam" un ka "viens no pirmajiem tribunāliem būs Mariupolē".
"Mūsu valsts reakcija būs pilnīgi saprotama. Ja notiks šī zemiskā tiesāšana, ja mūsu cilvēkus, pārkāpjot visas vienošanās, starptautiskos noteikumus, ievedīs šajās dekorācijās, tā būs līnija, aiz kuras nekādas sarunas nav iespējamas. Krievija pati sevi nogriezīs no sarunām. Nebūs vairs sarunu. Mūsu valsts ir pateikusi visu," sacīja Zelenskis.
"Ukraina necietīs ņirgāšanos par cilvēkiem, par kuriem var teikt tikai vienu: viņi ir savas dzimtenes varoņi un aizstāvēja savas tautas brīvību pret iebrucējiem," piebilda Ukrainas prezidents.
Mariupoles mērs Vadims Boičenko iepriekš pavēstīja, ka Krievijas militārpersonas varētu ukraiņu karagūstekņu tiesas procesu sarīkot Ukrainas Neatkarības dienā 24. augustā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins patlaban atsakās no sarunām pat par visvienkāršākajiem jautājumiem un konflikta noregulēšanai nepiekrīt pieņemt arī starpniekus no citām valstīm. Tā atzina Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, norādot, ka panākt kara beigas sarunu ceļā nav iespējams. Tādēļ vienīgais, ko atliek darīt, ir turpināt militāru atbalstu ukraiņiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
