„Kopējais dažādu Krievijas spārnoto raķešu skaits, ko Krievija izmantoja pret mums, ir gandrīz 3500. Krievijas artilērijas triecienus nav iespējams saskaitīt, jo tie ir intensīvi un daudz,” pauda Zelenskis

Prezidents un viņa biroja pārstāvji jau iepriekš norādīja, ka tuvākajā laikā situācija pasliktināsies un Neatkarības dienā triecieni gaidāmi arī galvaspilsētā Kijivā. 

Pirmdien arī ASV Valsts departaments brīdināja, ka Krievija tuvākajās dienās pastiprinās centienus dot triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai un valdības objektiem. 

ASV vēstniecība Kijivā arī aicināja savas valsts pilsoņus nekavējoties doties prom no Ukrainas un meklēt patvērumu trauksmes gadījumā. Kāda anonīma Vašingtonas amatpersona atsaucās uz izlūkdienestu informāciju, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainā par mērķi arvien biežāk izvēlēsies civilo infrastruktūru. 

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.