Sadaļas Sadaļas

Zelenskis: Krievija ar karaspēka savilkšanu pie Ukrainas mēģina iebiedēt Rietumus

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēdējā laikā notiekošo Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežas raksturo kā Maskavas vēlmi “iebiedēt” Rietumus. Lai pārrunātu saspīlēto situāciju, Zelenska birojs lūdzis Maskavai noorganizēt sarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču atbilde nav saņemta.

ĪSUMĀ:

  • Krievijas karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežas Zelenskis uzskata par iebiedēšanas taktiku.
  • Kijeva vēlas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, bet Kremlis pagaidām neatbild.
  • Ukraina raizējas, ka Kremlim ir nepieciešams ārējais konflikts, lai novērstu uzmanību no iekšpolitiskām problēmām.

Zelenskis: Krievija ar karaspēka savilkšanu pie Ukrainas mēģina iebiedēt RietumusRihards Plūme/Latvijas Radio

Zelenskis intervijā žurnālam “Time” paudis viedokli, ka Krievijas patiesais motīvs, koncentrējot spēkus pie Ukrainas robežas, ir mēģinājums iebiedēt Rietumus un ASV, demonstrējot savu varu.

“Viņi vēlas, lai Rietumi baidītos no Krievijas spēka, tās varas. Tas nav nekāds noslēpums,” teica Zelenskis.

Ukraina būs gatava sevi aizstāvēt

“Viņi vēlas paaugstināt temperatūru tieši tik daudz, lai parādītu, ka Rietumi nebūs gatavi atbalstīt Ukrainu, ka mūs īsti neuzskata par savu partneri. Tas ir tāds kā pārbaudījums,” spriež Zelenskis.

Atrodoties frontes līnijā, Zelenskis intervijā CNN žurnālistam atzinis, ka Krievijas iebrukums ir ļoti reāla iespēja, kam viņa vadītā valsts ir gatavojusies.

“Protams. Mēs to zinām, no 2014. gada mēs zinām, ka tas var notikt kuru katru dienu. Viņi ir gatavi, bet mēs arī esam gatavi, jo atrodamies savā zemē un savā teritorijā,” uzsvēra Zelenskis.

Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju tūkstošiem militārpersonu koncentrēšanā pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežām, kā arī Krievijas anektētajā Krimas pussalā. Kremlis nenoliedz sava karaspēka pārvietošanu, bet uzstāj, ka Krievijai neesot nolūka kādu apdraudēt.

Kremlis neiziet uz sakariem

Ukraina raizējas, ka Krievija organizē jaunu krīzi, lai novērstu tautas uzmanību uz ārējo ienaidnieku pirms Valsts domes vēlēšanām septembrī un novērstu sabiedrības uzmanību no Krievijas iekšpolitikas problēmām, tostarp no opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija likteņa.

Zelenska preses pārstāve sacīja, ka Krievija ir savilkusi vairāk nekā 40 000 karavīru pie Ukrainas austrumu robežas un vairāk nekā 40 000 karavīru izvietojusi Krimā. Šie skaitļi ir lielāki par tiem, ko martā Ukrainas parlamentā nosauca Ukrainas bruņoto spēku komandieris.

Lai pārrunātu saspīlēto situāciju, Zelenska birojs lūdzis telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet atbilde vēl neesot saņemta. Zelenska pārstāvji cer, ka šāda klusēšana no Kremļa puses nav dialoga atteikums. Tikmēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka nav šādu lūgumu redzējis, un nezina, ka tāds būtu iesniegts.

Pieprasa izbeigt provokācijas

Zelenskis dosies uz Parīzi, lai ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu apspriestu Krievijas karavīru dislocēšanu pie Ukrainas robežām un situācijas saasināšanos Donbasā. Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba otrdien devies uz NATO galveno mītni Briselē, lai saņemtu praktisku atbalstu no alianses. Zelenskis ir aktualizējis jautājumu par Ukrainas pievienošanos NATO, pret ko kategoriski iebilst Krievija.

Tikmēr Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks aicinājis Ukrainā izvietot amerikāņu pretgaisa raķešu sistēmas “Patriot”. Viņaprāt, tas ir nepieciešams ne tikai Ukrainas, bet arī visu Rietumu aizsardzībai.

“Ukraina notur frontes līniju pret Krieviju ne tikai savā, bet arī visu Rietumu labā,” sarunā ar “Time” uzsvēra Jermaks.

“Lielā septiņnieka” jeb G7 valstu ārlietu ministri aicinājuši Krieviju izbeigt “provokācijas” un “samazināt saspīlējumu”. Ārlietu ministri norādījuši, ka “ir dziļi nobažījušies par Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežām un nelikumīgi anektētajā Krimā”.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

Kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā krituši teju 30 ukraiņu karavīri. Mediji vēstīja, ka vienības tiekot izvietotas arī Krimā. Komentējot ziņas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Kremļa runasvīrs izteicies, ka Krievijas armija savā teritorijā pārvietojas uz turieni, uz kurieni atzīst par vajadzīgu.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt