Sadaļas Sadaļas

Maskava atkal brīdina par spriedzi Austrumukrainā

Kremlis pirmdien, 5. aprīlī, atkal brīdinājis par pieaugošo spriedzi Austrumukrainā. Tas noticis pēc ziņām par kāda bērna šķietamo nogalināšanu ciematā netālu no frontes līnijas. Bērna nāvē Maskava vaino Kijevu un uzsākusi notikušā izmeklēšanu. Bažas par situāciju Austrumukrainā pauduši vairākas Rietumu valstis, un Ukrainas mediji vēsta, ka šonedēļ situāciju varētu pārrunāt Ukrainas, Francijas un Vācijas līderi.

Maskava atkal brīdina par spriedzi AustrumukraināRihards Plūme

Sestdien Krievijas uzturētās un apbruņotās kaujinieku bandas Austrumukrainā paziņoja, ka no Ukrainas bezpilota lidaparāta raidīts šāviņš to kontrolētajā teritorijā esot nogalinājis kādu piecus gadus vecu bērnu un smagi ievainojis viņa vecmāmiņu. Krievija uzsver, ka Ukrainas armija piektdien kārtējo reizi pārkāpusi pamieru un uzbrukusi civilajai infrastruktūrai Oleksandrivskas ciematā, izmantojot smago bruņojumu un bezpilota lidaparātus. Taču vietējie mediji ziņo, ka bērns gājis bojā zemē ieraktas mīnas sprādzienā. Oleksandrivskas ciemats, kur bērns gājis bojā, atrodas 14 kilometrus no pašreizējās frontes līnijas, taču 2015. gadā šajā apkārtnē norisinājās smagas kaujas.

Ziņas par iespējamo bērna nāvi Ukrainas parlamenta deputāts Aleksejs Gončarenko komentējis šādi: "Es domāju, ka tas ir pilnīgs izdomājums un tas līdzinās stāstam par mirušo puisēnu Donbasā 2014. gadā, kas galu galā izrādījās Krievijas propagandas izdomājums. Domāju, šobrīd ir tieši tas pats, jo Donbasā pēc vienošanās bezpilota lidaparāti nelido, Ukraina ir atvilkusi artilēriju un neizmanto šādus bezpilota lidaparātus. Tāpēc, es domāju, ka tas ir izdomājums pie krusta piesistā puisēna stāsta stilā."

Savukārt Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, komentējot notikušo, sacīja, ka neredz pamatu šaubām par šo ziņu patiesumu un to, kurš vainojams bērna nāvē, neskatoties uz to, ka Kremļa rīcībā nav "pārbaudītas informācijas".

Kā uzsvēris Peskovs, notikušais esot neatrisinātās situācijas rūgtās sekas un sekas spriedzes pieaugumam uz dalījuma līnijas.

Krievijas izmeklēšanas komiteja saistībā ar kaimiņvalstī notikušo incidentu pasteigusies jau ierosināt krimināllietu. Izmeklētāji arī paziņojuši, ka atsevišķā incidentā sprādzienā tika ievainots 46 gadus vecs Mikolaivkas ciema iedzīvotājs separātistu kontrolētajā Luhanskas Tautas Republikā. Izmeklētāji paziņoja, ka uzsākuši kriminālprocesus un apsūdzēja Ukrainu par pamiera līguma un tiesību aktu pārkāpšanu, kuru mērķis ir kara laikā aizsargāt civiliedzīvotājus.

Pēdējās nedēļas laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Tas tādēļ, ka marta beigās Kijeva ziņoja par to, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un ka Maskavas atbalstītās teroristu bandas pastāvīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru. Tika ziņots, ka Krievijas militārās vienības pārvietojas Rostovas apgabalā ar aizklātiem numuriem. Kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā krituši teju 30 ukraiņu karavīri. Mediji vēsta, ka vienības tiekot izvietotas arī Krimā. Komentējot ziņas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Kremļa runasvīrs izteicies, ka Krievijas armija savā teritorijā pārvietojas uz turieni, uz kurieni atzīst par vajadzīgu.

Bažas par “pieaugošo pamiera pārkāpumu skaitu” paudusi Vācija un Francija, kas tā dēvētā Normandijas formātā cenšas panākt karadarbības izbeigšanu. Abas valstis iepriekš izplatīja arī kopīgu paziņojumu.

Savukārt Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels sarunā ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu apliecinājis bloka "neatslābstošo atbalstu" Ukrainas cīņā ar Krievijas uzturētajām kaujinieku bandām. Arī ASV paudusi atbalstu Ukrainai, aicinot Maskavu neiebiedēt Kijevu.

Ukrainas mediji vēsta, ka šonedēļ varētu notikt trīspusēja saruna starp Ukrainas, Francijas un Vācijas līderiem. Konkrēts datums vēl nav zināms, bet galvenā sarunu tēma būšot situācijas saasināšanās Austrumukrainā un pušu nostāju saskaņošana šajā jautājumā.

Mediji vēsta arī, ka šādai sarunai vajadzēja notikt tūlīt pēc videokonferences, kurā marta beigās tikās Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, taču toreiz tā neesot notikusi laika grafika problēmu dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt