Zelenskis arī pastāstīja par postažu, ko aiz sevis ir atstājis Krievijas karaspēks atbrīvotajās teritorijās Harkivas apgabalā. Taču, neraugoties uz Krievijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā, ASV to nepasludinās par terorismu atbalstošu valsti.
Krievijas atriebība par Ukrainas panākumiem frontē
Vairāku Krivijrihas pilsētas rajonu iedzīvotājiem trešdien vakarā nācās evakuēties, jo strauji cēlās ūdens līmenis Inhulecas upē pēc tam, kad uzbrukumā tika bojāts netālu esošās hidroelektrostacijas aizsprosts. Taču ceturtdien vietējās varasiestādes informēja, ka ūdens līmenis upē ir pazeminājies par 40 centimetriem un turpina kristies.
Dņipropetrovskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko slavēja ārkārtas dienestus, kas visu nakti intensīvi strādāja, lai novērstu Krivijrihas applūšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja Krieviju mēģinājumā applūdināt viņa dzimto pilsētu.
"Jūsu šodienas uzbrukumi, Krievijas raķešu triecieni Krivijrihas dambim, objektam, kuram nav ne mazākās militārās vērtības, faktiski bija uzbrukums simtiem tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju.
Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Krievija šajā karā zaudēs. Jūs esat gļēvuļi, kuri karo pret civiliedzīvotājiem.
Nelieši, kuri ir aizbēguši no kaujas lauka, un mēģina nodarīt ļaunu kaut kur no tālienes. Jūs paliksiet teroristi, par kuriem būs kauns pašu mazbērniem," teica prezidents.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijas triecieni pa Krivijrihas hidroelektrostacijas dambi bija atbilde uz Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma operācijām valsts dienvidos.
Krievijas zaudējumi daudz lielāki nekā ukraiņiem
Zelenskis pēc trešdien notikušā brauciena uz atbrīvoto Izjumas pilsētu Harkivas apgabalā teica, ka okupantu pamestajās vietās ir redzami kārtējie pierādījumi par Krievijas karaspēka genocīdu pret ukraiņiem.
"Krievijas armija Harkivas apgabalā atradās vairāk nekā piecus mēnešus, un šajā laikā okupanti pat necentās izdarīt kaut ko cilvēku labā. Viņi tikai iznīcināja, tikai atņēma un tikai zaga. Viņi aiz sevis atstāja nopostītus ciemus, un dažos no tiem nav saglabājusies neviena māja.
Okupanti pameta skolas, kuras bija pārvērstas par izgāztuvēm, bet baznīcas ir izdemolētas un burtiski kļuvušas par tualetēm," sacīja Zelenskis.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paziņojis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukuma operācijas laikā Harkivas apgabalā Krievijas spēki esot cietuši ievērojami lielākus dzīvā spēka zaudējumus nekā Ukrainas armija. Viņš neatklāja konkrētus skaitļus, bet sacīja, ka zaudējumu attiecība esot viens pret deviņi vai pat viens pret desmit.
Ukrainai vajag vairāk un jaudīgākus ieročus
ASV neatzīs Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, taču prezidenta Džo Baidena administrācija un Kongress apsvēršot līdzvērtīgu sankciju piemērošanu Krievijai, paziņojis ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss. Viņš norādīja, ka Krievijas pasludināšana par terorismu atbalstošu valsti var radīt neparedzamas sekas. Piemēram, tas varētu traucēt graudu eksportam no Ukrainas.
Tikmēr Kongresa augšpalātas Senāta republikāņu līderis Mičs Makonels aicinājis Baidena administrāciju piegādāt Ukrainai jaudīgākus ieročus, lai tā spētu uzvarēt Krieviju.
"Ukraiņiem vajag vairāk ieroču, viņiem tie ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Turklāt viņiem ir nepieciešami jaudīgāki ieroči, piemēram, tālas darbības rādiusa raķetes, lielāki droni un tanki.
Ne visiem ieročiem ir jānāk no Amerikas. Bet ņemiet vērā, ka sabiedrotie gaida mūsu signālu. Prezidentam Baidenam vajadzētu skaidri pateikt Rietumeiropai, ka viņiem ir jāsniedz jēgpilna un konkrēta palīdzība Ukrainai un iespējami ātri," norādīja Makonels.
Kijivā ceturtdien ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, lai tiktos ar prezidentu Zelenski un apspriestu turpmāko Eiropas Savienības palīdzību Ukrainai karā pret Krieviju un valsts virzību dalībai blokā.
🇺🇦 In Kyiv, for my 3rd visit since the start of Russia’s war.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) September 15, 2022
So much has changed.
Ukraine is now a 🇪🇺 candidate.
I’ll discuss with @ZelenskyyUa and @Denys_Shmyhal how to continue getting our economies and people closer while Ukraine progresses towards accession. pic.twitter.com/zs9tMm0Mx1
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
