ASV sankcijas un atbalsts

Praiss norādīja, ka Krievijas pasludināšana par terorismu atbalstošu valsti varētu radīt neparedzamas sekas. Piemēram, nevalstiskās organizācijas esot nobažījušās, ka tādā gadījumā būtu nopietni apdraudētas to iespējas piegādāt humāno palīdzību Ukrainai, nemaz nerunājot par to, ka tiktu apdraudēts to darbs pašā Krievijā.

ASV Valsts departamenta pārstāvis arī piebilda, ka tas varētu traucēt graudu izvešanai no Ukrainas ostām.

Tikmēr Kongresa augšpalātas Senāta republikāņu līderis Mičs Makonels ir aicinājis Baidena administrāciju piegādāt Ukrainai jaudīgākus ieročus, tostarp tālas darbības rādiusa raķetes, tankus un dronus. Viņš mudināja nekavēties ar militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai un atgādināja, ka iepriekš rietumvalstu vilcināšanās ar ieroču piegādi maksājusi cilvēku dzīvību.

Makonels arī sacīja, ka nav nepieciešams, lai visus ieročus Ukrainai piegādātu ASV. Taču Vašingtonai esot jāpaskaidro saviem sabiedrotajiem, ka nekavējoties Ukrainai ir nepieciešams spēcīgs, konkrēts atbalsts.

Graudu eksports

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Melnajā jūrā izveidotais graudu koridors, pa kuru no Ukrainas ostām izved lauksaimniecības produkciju, nav efektīvs, jo vairums graudu it kā nonākot Eiropā, nevis Āfrikas un Āzijas nabadzīgajās valstīs.

Ukrainas valdība šos apgalvojumus ir nosaukusi par meliem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba uzskata, ka šādi Putins cenšas panāktu rietumvalstu sankciju mīkstināšanu pret Krieviju apmaiņā pret to, ka Maskava turpina ievērot Stambulā noslēgto vienošanos par graudu koridora izveidi. Kuleba piebilda, ka līdz šim graudu eksports no Ukrainas ostām ir noritējis droši, taču nav garantiju par to, ka Krievija jebkurā brīdī neizlems pārkāpt vienošanos un neuzsāks raķešu uzbrukumus ostām.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.