Ukrainas pilsētu Krivijrihu apdraud plūdi pēc Krievijas raķešu trieciena

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas raķešu uzbrukumā bojāts hidroelektrostacijas dambis Ukrainas pilsētā Krivijrihā, kuru tagad apdraud plūdi. Tikmēr aizvadītajā naktī Krievijas raķešu triecienus piedzīvojusi Harkiva.

Krivijrihas dambis

Satraucoša situācija ir Krivijrihas pilsētā, kur nācies evakuēt divu rajonu iedzīvotājus saistībā ar strauju ūdens līmeņa celšanos Inhulecas upē pēc tam, kad Krievijas raķešu uzbrukumā tika bojāts vietējās hidroelektrostacijas dambis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja Krieviju mēģinājumā appludināt Krivijrihu, kas ir viņa dzimtā pilsēta.

ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijas triecieni pa Krivijrihas dambi ir atbilde uz Ukrainas spēku pretuzbrukumu valsts dienvidos.

Raķešu triecieni Harkivā

Aizvadītajā naktī Krievijas raķešu triecienus piedzīvojusi Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva, taču nav ziņu par cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Kā zināms, tad Ukrainas bruņotie spēki ir atguvuši kontroli pār lielāko daļu Harkivas apgabala teritorijas, bet Krievijas karaspēkam nācās steigā atkāpties.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paziņojis, ka pretuzbrukuma operācijas laikā Krievijas spēki esot cietuši ievērojami lielākus dzīvā spēka zaudējumus nekā Ukrainas armija. Viņš neatklāja konkrētus skaitļus, bet sacīja, ka zaudējumu attiecība esot viens pret deviņi vai pat viens pret desmit. Kara apstākļos gan nav iespējams šo informāciju pārbaudīt.

Savukārt Zelenskis ir paziņojis, ka no okupantiem atbrīvotajās teritorijās Harkivas apgabalā esot redzami kārtējie pierādījumi par Krievijas karaspēka genocīdu pret ukraiņiem. Viņš sacīja, ka aiz Krievijas karavīriem ir palikusi tikai postaža un no cilvēkiem iztukšoti ciemati un pilsētas.

Zelenskis šonedēļ apmeklēja pirms dažām dienām atbrīvoto Izjumas pilsētu Harkivas apgabalā.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti