Pasaules panorāma

QAnon ideju izplatība virtuālajā vidē un ietekme reālajā dzīvē

Pasaules panorāma

Kurš aizstās Angelu Merkeli?

ES solidaritāte vai "vakcīnu nacionālisms"?

Vakcīnu nacionālisms – bagātākās ES valstis cenšas iepirkt papildu potes pret Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Plaša iedzīvotāju vakcinēšana nozīmē iespēju atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Tāpēc nav brīnums, ka par spīti Eiropas Komisijas runām par solidaritāti un centieniem organizēt vakcīnu iepirkumu visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm centralizēti, bagātākās mēģina iepirkt saviem iedzīvotājiem papildu vakcīnas uz savu roku.

Vācijas politiķi un mediji aizvadītajās nedēļās asi kritizējuši Merkeles valdību un it īpaši veselības ministru par nespēju iegādāties pietiekamu vakcīnu skaitu, saucot Eiropas Komisijas kopējo vakcīnu iepirkumu par neveiksmīgu. Te gan jāatceras, ka septembrī gaidāmas Vācijas parlamenta vēlēšanas un šobrīd valdību vadošajiem kristīgajiem demokrātiem nāksies pacīnīties.

“Vācijā debates vienmēr notiek par pasūtīto daudzumu. Tagad es varu parakstīt vēl desmit līgumus par papildu daudzumiem! Mums nav problēmu ar daudzumu, bet jau pasūtītajā daudzumā problēma ir ar ražošanas jaudu trūkumu globālajam pieprasījumam,” sacīja Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Vācija, kurā ir 83 miljoni iedzīvotāju, ir iepirkusi vakcīnas arī uz savu roku. No Eiropas kopējā iepirkuma vācieši saņems 64 miljonus “Pfizer”/”BioNtech” vakcīnas devu un vēl 30 miljonus iepirkusi paši.

Eiropas Komisija gan teic, ka dalībvalstis nedrīkst pašas iepirkt vakcīnas. “Vienīgais ietvars, kurā mēs vedam sarunas, ir – mēs to darām kopā kā visi 27. Nevienai dalībvalstij, pamatojoties uz šo juridiski saistošo pamatu, nav atļauts paralēli vest sarunas vai paralēli slēgt līgumu,” norādīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Noprotams, ka arī Dānija gatavojas sekot Vācija piemēram un iepirkt sev papildu vakcīnas. Tikmēr ES dalībvalsts Kipra lūgusi Izraēlai palīdzību vakcīnu iegādē.

Eiropas Komisija bijusi ļoti izvairīga ar šo sānsoļa nosodīšanu un tagad prasīs dalībvalstīm papildu informāciju.

Zināms, ka Vācija nopērk arī tās vakcīnas, kuras citas valstis neizpērk no Eiropas kopējā pasūtījuma. Un tā vācieši tiks pie 50 miljoniem “Moderna” vakcīnu no tiem 160 miljoniem, ko pasūtījusi Eiropas Komisija. Tātad proporcionāli krietni vairāk nekā citas valstis arī no otrās Eiropā apstiprinātās vakcīnas.

Šim piemēram – paķert to, ko citi neizpērk, – tagad seko arī Francija un Dānija.

Iemesls šādiem pārpalikumiem – abas vakcīnas “Pfizer”/”BioNtech” un “Moderna” ir no dārgā gala, proti, attiecīgi maksā 12 eiro un 18 ASV dolārus. Vislētākā ir “Oxford”/”AstraZeneca” vakcīna, kas maksā nepilnus 2 eiro un uz ko gaida daudzas valstis, bet tā vēl nav apstiprināta izmantošanai ES.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.

Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, bet  2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. 

Savukārt 2020.gada izskaņā ES apstiprinātas pirmā vakcīna pret Covid-19 un pakāpeniski sākta riska grupu vakcinācija. 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti