“Kā mēs sakām – viena maza deva cilvēkam, bet liels solis visu veselībai. Lai veicas! Un ejiet vakcinēties!” – 19. decembrī pirmo vakcīnas devu Izraēlā saņem valsts premjerministrs Benjamins Netanjahu. Šajā brīdī Eiropas Savienībā vēl pat nebija apstiprināta pirmā vakcīna, tikmēr Izraēla jau sāka vakcināciju. Šobrīd valstī, kurā dzīvo teju 9 miljoni iedzīvotāju, pirmo vakcīnas devu saņēmuši jau vairāk nekā 3 miljoni iedzīvotāju, bet otru jau teju 1,8 miljoni. Valsts mērķis ir līdz maija beigām vakcinēt 80% iedzīvotāju. Kā uzskata Larisa Golandere, ķīmijas doktore, kas agrāk ilgu laiku dzīvojusi Latvijā, bet nu jau trīs desmitgades mīt nelielā Izraēlas pilsētā Kfarsabā, vakcinācijas process valstī ir ļoti labi organizēts.
“Viss ir organizēts tā, lai rindas nebūtu. Mēs visi esam maskās. Vispār organizācija, lai cilvēki atnākot saņem vakcīnu pēc iesējas ātrāk un aiziet, bija noorganizēts labi. Un mums [pilsētā] ir vairāki [vakcinācijas] punkti,” norāda Golandere.
Tomēr sieviete, kas ar vīru jau saņēmusi abas vakcīnas devas, norāda, ka valstī turpinās jau trešā karantīna un ir neskaidrība par to, vai vakcinācija situāciju uzlabos.
“Protams, ka ir protesti, Tie ir un būs. Un tie ir taisnīgi, jo cilvēkiem jāstrādā, cilvēkiem vajag maizi.
Valsts ļoti daudz palīdz, bet tā palīdzība taču nav salīdzināma ar to dzīvesveidu, pie kāda esam visi pieraduši,” atzīmē Golandere.
Kā atzīst Jeruzalemē dzīvojošais Jakovs Lufts, kurš no Latvijas uz Izraēlu pārcēlās pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem un jau saņēmis pirmo vakcīnas devu, vakcinēšanas process norit labi.
“Mans laiks pienāca, piezvanīju uz slimokases zvanu centru, viņi man uzreiz atsūtīja ziņas par vietu rindā uz divām reizēm. Tas bija jau uz nākamo dienu.
Svētdien piezvanīju un jau pirmdien es varēju atnākt. Es atnācu pulksten 10.00 un pulksten 10.15 jau izgāju ārā.
Tas bija ļoti labi saplānots un izskatās, ka darbojas diezgan labi,” spriež Lufts.
Joprojām gan daudz cilvēku ir slimnīcās un ir karantīnas režīms, bet pēc amatpersonu sacītā jau esot manāms, ka vakcīnas darbojoties un no vakcinētajiem pavisam maza daļa nonāk slimnīcu gultās. Tāpat kā Larisa Golandere, arī Jakovs Lufts norāda uz jaunajiem vīrusa paveidiem, kas iedzīvotājos rada bažas.
“Tagad ir ļoti lielas bailes par mutācijām,” atzīst Lufts.
“Bija pat runa par to, ka, ja redzēs, ka vairāki no tiem, kas vakcinēti, būs saslimuši ar mutāciju, tad vajadzēs vakcīnu saņemt arī trešo reizi.”
Vienošanās ar “Pfizer” un “BioNTech” paredz, ka apmaiņā pret ātru vakcīnu piegādi Izraēla ar savām plašajām digitalizētajām medicīnas datu bāzēm sniedz uzņēmumam dažādus anonimizētus datus par vakcinētajām personām. Tas iespējams, pateicoties digitalizētai veselības aprūpes sistēmai. Un tieši šī līguma detaļas tiek minētas kā būtisks iemesls, kādēļ vakcinācija šeit norit ātrāk. Kā uzskata Golandere, veiksmīgais vakcinācijas process ir tieši valdības nopelns.
Viņa saka: “Es domāju, ka tas ir mūsu premjers, kas laicīgi par to padomāja, sarunāja un iepirka vakcīnu, un tas viss ir ļoti labi organizēts.”
Arī Jakovs Lufts uzskata, ka panākumi ir valdības nopelns. Viņš skaidro, kāds ir bijis valdības uzstādījums: “Ideja ir tāda, ka ar vakcinēšanu mēs varēsim ātrāk iziet no koronavīrusa [apdraudējuma] un ātrāk atgriezties normālā dzīvē.
Arī par cenu bija runa, kāpēc Izraēla maksā vairāk… Jo katra diena karantīnā ekonomikai izmaksā daudz vairāk nekā cena, kas bija samaksāta par vakcinēšanu kopā.
Izdevīgāk pārmaksāt tagad, lai varētu jau februārī, bija tāda runa, atvērt visu un izbeigt [inficēšanos ar] koronavīrusu.”
Politiskā situācija valstī ir sarežģīta un nestabila jau vairākus gadus, tādēļ vērā jāņem arī pašreizējās valdības centieni sevi parādīt labi pirms jau drīzumā gaidāmajām vēlēšanām.
“Politiskais iemesls arī ir, jā, protams. Valdība cer, ka, ja mēs ātrāk iziesim no koronavīrusa, to varēs parādīt kā valdības nopelnu, ka esam laicīgi nopirkuši vakcīnas, un teikt – redziet, kas notiek Eiropā, kura gaida…” stāsta Lufts.
Jāpiemin, ka gana daudz tiek runāts arī par palestīniešu vakcinācijas procesu Gazas joslā un Rietumkrastā, kas tieši pretēji – nebūt nav uzskatāms par veiksmes stāstu. Tur dzīvojošie palestīnieši netiek vakcinēti, un cilvēktiesību grupas cenšas izdarīt arvien lielāku spiedienu uz valdību, lai tas notiktu.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
