Savukārt Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja sestdien, 6.aprīlī, vakarā paziņoja, ka valsts šobrīd riskē palikt Eiropas Savienībā.
Meja sarunās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu pavada jau vairākas dienas, mēģinot atrast kopsaucējus, lai iegūtu parlamenta vairākuma atbalstu. Konservatīvo rindās esošie eiroskeptiķi uzskata, ka Mejas un Korbina sarunu iznākums varētu būt daudz „maigāks” “Brexit” vai vēl viens referendums.
Leiboristi vēlas redzēt muitas savienību ar Eiropas Savienību, lai nodrošinātu no tarifiem brīvu tirdzniecību. Taču daudzi Mejas partijas pārstāvji šim piedāvājumam nevēlas piekāpties. Tāpēc līdz šim partijas vēl nav spējušas vienoties.
Toriji arī kritizējuši Meju par iesaistīšanos sarunās ar opozīciju. Meja savu pozīciju aizstāv, sakot, ka viņa ir gatava uz visu, lai britiem nebūt jāizstājas bez vienošanās.
Leiboristu partijas pārstāvji teikuši, ka gadījumā, ja vienošanās tomēr netiek panākta, viņi balsotu par “Brexit” atcelšanu.
Lielbritānijai jāpamet Eiropas Savienība 12. aprīlī, bet Meja lūgusi Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam pagarināt izstāšanās termiņu līdz 30. jūnijam.
Nākamos soļus dalībvalstu līderi plāno apspriest trešdien gaidāmajā ārkārtas samitā Briselē.
Briti uzskata, ka par Lielbritānijas likteni „pēdējais vārds” būtu jāpasaka tieši referendumā.
Pēc laikraksta "The Independent" pasūtītās aptaujas datiem 52% vēlētos atkārtotu referendumu, lai kāds arī būtu tā iznākums.
Teju ceturtā daļa aptaujāto iebilda vēl vienam referendumam, bet tikpat respondentu nespēja sniegt skaidru atbildi.
To, ka atkārtots referendums varētu būt solis uz priekšu, norādījuši abu lielāko partiju galvenie spēlētāji, arī kanclers Filips Hamonds un ēnu kabineta ārlietu ministre Emīlija Tornberija.
Tomēr par spīti tam, ka lielākā daļa britu vēlas vēl vienu referendumu un “Brexit” politikas restartu, aptauja vēlreiz apliecina, ka Lielbritānijas sabiedrība ir dziļi sašķelta.
Aptauja arī atklāj, ka britiem nav skaidrs, kā vajadzētu formulēt referendumā iekļautos jautājumus. Lielākā daļa aptaujāto sliecās uzskatīt, ka referendumā būtu nepieciešams piedāvāt divas izvēles iespējas – atbalstīt Mejas panākto vienošanos vai Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā.
Cilvēki arī uzskata, ka pušu panāktā vienošanās būtu negodīga, ja tā paredzētu, ka Lielbritānija nevar slēgt brīvās tirdzniecības līgumus un joprojām tiktu pakļauta Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai. Tieši puse aptaujāto būtu ar mieru, ja panāktā vienošanās paredzētu, ka brīva pārvietošanās pēc izstāšanās turpinātos. Tas gan ir ironiski, jo tieši imigrācija bija būtisks 2016. gada referenduma faktors.
Savukārt Lielbritānijas premjerministre sestdienas vakarā norādīja, ka parlaments iepriekš pieņēma lēmumu neatstāt Eiropas Savienību bez vienošanās, tādēļ šobrīd valsts stāv būtiskas izvēles priekšā – atstāt bloku ar vienošanos vai neatstāt to vispār.
Vēršoties pie parlamentāriešiem, Meja brīdināja – jo ilgāk “Brexit” process ievelkas, jo lielāka ir iespējamība, ka Lielbritānija paliek Eiropas Savienībā.
Premjere šāda scenārija piepildīšanos salīdzināja ar “Brexit” izslīdēšanu caur pirkstiem.
Ja Lielbritānijas izstāšanās tiks pagarināta ilgāk par 30. jūniju un valstij būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Mejai būs jāsaskaras ar lielu spiedienu, centienos viņu piespiest atkāpties, tā brīdinājuši deputāti toriju rindās.
KONTEKSTS:
2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments.
2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tuvojoties šim datumam un neesot skaidram rīcības plānam no Lielbritānijas puses, ES līderi martā jau piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:
- Viens no termiņiem ir 22. maijs – šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
- Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja iniciatīvu uzdot premjerministrei Mejai lūgt atlikt valsts izstāšanos no ES. Lēmuma mērķis ir novērst bezvienošanās "Brexit". Izredzes novērst šādu notikumu attīstības scenāriju vairo arī Mejas un leiboristu līdera Korbina sarunas. Abas puses paudušas gatavību turpināt diskusijas un risināt problēmjautājumus. Tomēr "Brexit" atlikšana iespējama vienīgi tad, ja tam piekrīt Brisele un ES dalībvalstis.
