Pēdējās dienās Krievijas raķešu uzbrukumi Ukrainas pilsētām ir samazinājušies, ko rietumvalstu militārie eksperti skaidro ar Krievijas raķešu krājumu izsīkšanu. Tomēr Krievijas raķešu triecienu draudi nav samazinājušies.
Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" ziņo, ka Krievija Melnajā jūrā ir izvietojusi zemūdeni un astoņus karakuģus, kuri ir apbruņoti ar vismaz 20 spārnotajām raķetēm "Kalibr".
Šīs raķetes var tikt izmantotas, lai turpinātu Krievijas sistemātiskos uzbrukumus Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, kas pēdējās nedēļās ir nopietni cietusi.
Aicina nepakļaut sevi briesmām
Šī iemesla dēļ Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka ir aicinājusi uz ārvalstīm aizbēgušos Ukrainas pilsoņus vismaz līdz pavasarim neatgriezties dzimtenē, lai nepārslogotu valsts elektrotīklus.
"Es lūgšu neatgriezties, jo mums ir jāpārdzīvo šī ziema. Diemžēl elektrotīkli neizturēs. Jūs redzat, ko dara Krievija, visi to redz.
Atgriezties tagad nozīmē atkal pakļaut briesmām sevi, savus bērnus, visus savus neaizsargātos radiniekus, kuri var būt vai nu slimi, vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai arī vecāka gadagājuma.
Tāpēc nedariet to. Ja ir iespējams, tad pārziemojiet ārzemēs," Vereščuka sacīja intervijā raidorganizācijai "Suspiļne".
"Es arī ļoti vēlos, lai mēs pavasarī kopā atjaunotu Harkivas un Hersonas apgabalus un citas apdzīvotās vietas, lai ukraiņu bērni varētu dzīvot un mācīties Ukrainā. Bet tagad pacietīsimies, jo mēs saprotam, ka situācija tikai pasliktināsies un šajā ziemā mums vajadzēs izdzīvot."
Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī uz citām Eiropas valstīm ir devušies 7,7 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
Krievija izplata dezinformāciju
Nāvējošu Krievijas raķešu triecienu piedzīvojusi Ukrainas pilsēta Dnipro. Vismaz divi cilvēki nogalināti, bet četri guvuši ievainojumus otrdien vakarā notikušajā uzbrukumā. Viena no raķetēm trāpīja degvielas uzpildes stacijai, nopostot vairākas ēkas un izraisot ugunsgrēku. Viena no nogalinātajām bija grūtniece, kura esot sadegusi dzīva savā automašīnā.
Krievija turpina apgalvot, ka Ukraina gatavojas savā teritorijā izmantot tā dēvēto "netīro bumbu", kas var saturēt radioaktīvus materiālus. Krievija to atkārtoja arī otrdien notikušajā ANO Drošības padomes slēgtajā sēdē.
Pēc sanāksmes Lielbritānijas vēstnieka ANO vietnieks Džeimss Kariuki žurnālistiem sacīja, ka Krievija nav spējusi sniegt nekādus jaunus pierādījumus saviem apgalvojumiem.
"Apvienotā Karaliste, Francija un ASV ir skaidri pateikušas, ka Krievija izplata acīmredzami nepatiesus apgalvojumus.
Ukraina ir skaidri pateikusi, ka tai nav, ko slēpt, un uz turieni dosies Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektori. Un mums ir skaidri jāpasaka, ka tā ir visīstākā Krievijas dezinformācija, kādu esam redzējuši jau daudzkārt, un to vajadzētu pārtraukt. Krievija ir tā, kas savā retorikā izmanto kodoldraudus, un to arī vajadzētu izbeigt."
Krievijas vadībā parādījušās nesaskaņas
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" pievērsusi uzmanību domstarpībām starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas spēka struktūru vadītājiem, kuri kritizē Kremļa rīcību Ukrainā.
Domnīca norāda ne tikai uz Čečenijas līdera Ramzana Kadirova publiskajiem paziņojumiem, kuros viņš sūdzējās par Krievijas pārāk maigo atbildi uz Kerčas tilta spridzināšanu, bet arī izceļ to, ka algotņu grupējuma "Wagner" vadītājs Jevgēņijs Prigožins privātā sarunā ar Putinu ir atļāvies kritizēt Krievijas militāro vadību.
Tas liecinot par to, ka atsevišķi varas struktūru pārstāvji spēj ietekmēt Krievijas politiku, nevis tikai akli pakļaujas Putinam, kurš pašreizējā situācijā visiem līdzekļiem centīsies apmierināt kara atbalstītāju apetīti, uzskata "Kara izpētes institūta" analītiķi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
