Iepriekš Ukrainas vadība ne reizi vien teikusi, ka apsolījusi neizmantot ārvalstu, īpaši ASV, piegādātos ieročus, lai veiktu uzbrukumus pa mērķiem Krievijas teritorijā.

Tas gan neattiecas uz okupēto Krimas pussalu, kas starptautiski joprojām tiek uzskatīta par Ukrainas teritoriju.

Kā paskaidrojis Danilovs, ja ukraiņu karavīriem savas valsts aizstāvēšanai būs nepieciešams ieiet Krievijā, viņi to darīs un nevienam atļauju neprasīs.

Danilovs arī nosaucis par muļķībām visus apgalvojumus par to, ka nevajag kaitināt pretinieku. Drošības padomes sekretārs uzskata, ka Baltkrievija faktiski jau ir okupēta un Krievijas spēki tur uzvedas kā savās mājās. Vienlaikus viņš paudis pārliecību, ka baltkrievi nevēlas karot ar ukraiņiem.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.