Īstenoti triecieni četriem transporta tiltiem un četriem ienaidnieka karaspēka vadības punktiem. Tiltu bojājuma pakāpe maksimāli ierobežo ienaidnieka iespējas tos izmantot. Tikuši iznīcināti 117 ienaidnieka karavīru un vairāk nekā 30 tehnikas vienību. Plašāki komentāri no armijas puses par operācijas norisi pagaidām netiek sniegti.
Kā otrdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aktīvā karadarbība šobrīd turpinās gandrīz visā frontes līnijā – gan dienvidos, gan Harkivas apgabalā, gan Donbasā. Viņš minēja, ka Krievijas armijai nav un nebūs nevienas drošas bāzes okupētajās Ukrainas teritorijās.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas bruņotie spēki, specdienesti un izlūkdienests dara visu iespējamo un neiespējamo, lai katrs Krievijas karavīrs noteikti sajustu ukraiņu atbildi uz briesmīgo teroru, kuru Krievija atnesusi uz Ukrainu.
Zelenskis apsūdzēja Krieviju uzbrukumā apgabalam netālu no Zaporižjas atomelektrostacijas, kuru paredzēts apmeklēt ANO inspektoriem.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Grosi ieradās Kijivā pirmdienas vakarā kopā ar 13 cilvēku lielu komandu un devās uz staciju, kuru kopš marta sākuma ir okupējis Krievijas karaspēks. Zelenskis uzsvēris, ka Krievija diemžēl neaptur savas provokācijas tieši tajos virzienos, kuros misijai jābrauc, lai nokļūtu stacijā. Viņš pauda cerību, ka misijas komanda varēs sākt savu darbu, tomēr pašlaik situācija rūpnīcā ir "ārkārtīgi draudīga". Okupanti staciju nav pametuši, viņi turpina bombardēšanu un neatvelk no vietas ieročus un munīciju. Viņi iebiedē stacijas personālu. Tādēļ kodolkatastrofas risks Krievijas rīcības dēļ nemazinās pat stundu, sacīja Zelenskis.
Militārais eksperts Oļegs Ždanovs tikmēr vērsis uzmanību uz to, ka Krievija ir pārcēlusi lielāko daļu Melnās jūras flotes štāba no īslaicīgi okupētās Sevastopoles Krimā uz Novorosijskas pilsētu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī atstādinājis Melnās jūras flotes komandieri, jaunā iecelšanu mēģinot paturēt noslēpumā.
Bet gatavošanos pseidoreferendumu rīkošanai Ukrainas okupētajās teritorijās vada Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Kā vēsta CNN, šādu informāciju paudis ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāvja vietnieks Vedants Patels. Pēc ASV datiem, referendumi Hersonas, Zaporižjas, Doneckas, Luhanskas un Harkivas apgabalos varētu tikt sarīkoti tuvāko nedēļu laikā.
Bet, kā televīzijā paziņojis finanšu ministrs Serhijs Marčenko, Ukraina augustā saņēmusi ārējo finanšu palīdzību 4,6 miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir lielākais tās daudzums vienā mēnesī kopš kara sākuma.
Ukraina arī cer, ka septembrī no ASV tiks saņemti 1,5 miljardi dolāru, kas ir pēdējā Savienoto Valstu grantu palīdzības daļa, kā arī gaidīta tiek makrofinansiālā palīdzība no Eiropas Savienības septembrī un oktobra sākumā. ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis par drošības palīdzības paketi Ukrainai gandrīz trīs miljardu dolāru apmērā. Ukraina un Pasaules Banka ir parakstījušas vienošanos par 4,5 miljardu dolāru liela granta piešķiršanu Ukrainai.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības ministri sanāksmē Čehijas galvaspilsētā Prāgā vienojušies izveidot vienotu militāro treniņu programmu Ukrainas karavīriem.
Bloka augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels norādīja, ka pastāv daudzas apmācību iniciatīvas, taču vajadzības ir milzīgas, un ir jānodrošina šo centienu saskaņotība. Tam piekrītot visas bloka dalībvalstis, un jau tuvākajā laikā sāksies darbs arī pie parametru noteikšanas savienības militārās palīdzības misijai Ukrainai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
