Ukrainā Valsts karoga diena atnesusi jaunus raķešu uzbrukumus
Otrdienas rītā vairākas Krievijas raķetes sasniedza Harkivu, viena no tām trāpīja dzīvojamai ēkai, taču neviens necieta. Aizvadītajā naktī ar raķetēm intensīvi apšaudīti arī vairāki rajoni Mikolajivas apgabalā.
Savukārt Sumu apgabalā ar artilēriju un mīnmetējiem apšaudīti vairāki pierobežas ciemati.
Stingri pulcēšanās ierobežojumi
Ukraina otrdien atzīmē Valsts karoga dienu, bet trešdien – Neatkarības dienu. Kara dēļ nav paredzētas plašas svinības, bet vairākos apgabalos jau no otrdienas ir ieviesti dažādi ierobežojumi.
Piemēram, Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Odesas, Černihivas un Ternopiļas apgabalos līdz ceturtdienai būs aizliegti masu pasākumi un iedzīvotāji tiek aicināti bez īpašas nepieciešamības nepamest mājokļus. Harkivā trešdien nekursēs metro un tiks pagarināta komandantstunda.
Ukrainas valdības kontrolētājās Doneckas apgabala pilsētās Kramatorskā un Slovjanskā otrdien un trešdien nekursēs sabiedriskais transports un būs slēgtas valsts iestādes, veikali, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, aptiekas un bankas.
Tiks apturēta arī humānās palīdzības izsniegšana, lai novērstu cilvēku pulcēšanos.
Galvaspilsētā Kijivā jau kopš otrdienas ir aizliegti masu pasākumi.
Bažās par Krievijas provokācijām cilvēkus Ukrainā aicina būt piesardzīgiem
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde aicinājusi valsts iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem Neatkarības dienā, jo esot liela iespējamība, ka pastiprināsies Krievijas raķešu uzbrukumi un citas ienaidnieku provokācijas. Arī ASV izlūkdienestu rīcībā esot informācija, ka Krievija tuvākajās dienās plāno veikt triecienus pa Ukrainas civilo infrastruktūru un valdības objektiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Šo paziņojumu kontekstā īpašu satraukumu rada situācija Zaporižjas AES, kuras teritorijas apšaudīšanā Krievija un Ukraina vaino viena otru.
Krievija sasaukusi ANO Drošības padomes sēdi par Zaporižjas AES
Krievija otrdien ir sasaukusi ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju Zaporižjas AES.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Krievijas rīcību nosaucis par cinisku.
"Teroristu valsts nebeidz spēlēties ar starptautiskajām struktūrām un kārtējo reizi nekaunīgi sasauc ANO Drošības padomes sanāksmi, lai apspriestu pašas īstenotās provokācijas, pašas īstenoto teroru Zaporižjas atomelektrostacijā," sacīja Zelenskis.
Tikmēr Ukraina ir pieprasījusi ANO un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai pievērst uzmanību tam, ka okupētajā Mariupoles pilsētā šonedēļ varētu notikt Krievijas sagūstīto rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvju paraugprāva. Kijiva norādījusi, ka tas būs Krievijas kārtējais kara noziegums un Ženēvas konvencijas pārkāpums. Mariupoles mērs Vadims Boičenko pieļauj, ka gūstekņu paraugprāva, visticamāk, notiks Ukrainas Neatkarības dienā.
Kijivā ieradies Polijas prezidents
Neraugoties uz raķešu uzbrukumu draudiem, Kijivā ieradies Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņa ierašanās iemesls ir otrdien notiekošais Krimas platformas samits.
Vizītes laikā Dudam paredzēta arī divpusēja tikšanās ar prezidentu Zelenski. Šī ir Polijas prezidenta trešā vizīte Ukrainā kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums. Iepriekš Duda kaimiņvalsti apmeklēja aprīlī un maijā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
