Ukrainā rīts atkal sācies ar Krievijas spēku uzlidojumiem un sprādzieniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Nu jau par skumju tradīciju var uzskatīt to, ka gandrīz katrs rīts vairākos Ukrainas reģionos sākas ar gaisa trauksmi. Arī šorīt jau saņemtas ziņas par pirmajiem uzlidojumiem un sprādzieniem Krivijrihā, Zaporižjā un Mikolajivas apgabalā. Par cietušajiem un nodarītajiem bojājumiem informācija vēl tiek apkopota.

Papildināta tiek informācija arī par vakardienas vakara skaļāko ziņu par krievu kaujas lidmašīnas ietriekšanos dzīvojamā ēkā Jeiskas pilsētā. Tur bojā gājušo skaits ir sasniedzis 13 cilvēkus, tostarp trīs bērni. Vēl 19 cilvēki guvuši ievainojumus. Vietējie eksperti uzsver, ka lidmašīna nav notriekta, bet notikusi degvielas aizdegšanās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakarā informēja, ka Krievija būs spiesta domāt par mieru tad, kad tās iespējas īstenot teroru būs neitralizētas. Lai to panāktu, Ukrainai ir nepieciešams vairāk mūsdienīgu pretgaisa aizsardzības iekārtu un vairāk raķešu šādām sistēmām. Zelenskis uzskata, ka karalaukā Krievijas spēkiem izredžu nav, tāpēc arī tā ir ķērusies pie terora, lai apturētu savus zaudējumus.

Viena no šī terora metodēm ir bezpilota lidaparāti un droni pašnāvnieki, kas vakar trāpīja arī Ukrainas galvaspilsētas Kijivas centrā.

Kā "Telegram" kanālos pastāstījis Ukrainas bruņoto spēku īpašo operāciju Nacionālās pretošanās centrs, okupētajos Hersonas apgabala reģionos esot ieradušies instruktori no Irānas, kuri palīdz pārvadāt un palaist šos dronus. Ukrainas spēki vienlaikus ziņo, ka tiem arvien efektīvāk izdodas šos dronus, kuri savas skaņas un pārvietošanās ātruma dēļ izsmejoši tiek dēvēti par mopēdiem, notriekt. Vakar no palaistajiem droniem esot notriekti jau aptuveni 90%. Vienlaikus iedzīvotāji tiek aicināti nemēģināt dronus notriekt patstāvīgi, jo šajos lidaparātos esot aptuveni 40 kilogramu trotila ekvivalenta.

Ukrainas kara dēļ arvien vairāk pieaug gan ukraiņu, gan starptautiskā kritika par Irānas sniegto atbalstu Krievijas spēkiem.

Ukrainas Ārlietu ministrija vakar oficiāli nosaukusi Irānu par līdzatbildīgu Krievijas agresijā, kara noziegumos un terora aktos pret Ukrainu. Kijiva pieprasījusi Teherānai pārtraukt jebkāda bruņojuma piegādes Maskavai, pretējā gadījumā Irānas vadībai būs jānes smagāka atbildība starptautiskos kriminālprocesos.

Vakar pie Irānas vēstniecības Kijivā notika iedzīvotāju protesta akcija, savukārt Amerikas Savienotās Valstis jau gatavojot pastiprināt pret Irānu ieviestās sankcijas.

Par to ziņo izdevums "Politiko", atsaucoties uz ASV prezidenta administrācijas pārstāvjiem. Tiek norādīts, ka Vašingtona par iespējamo sankciju pastiprināšanu ir brīdinājusi Irānu jau iepriekš.

Runājot par sankcijām, tās pret Krieviju ir izlēmusi pastiprināt arī Kanāda. Savukārt Eiropas Parlaments ir apstiprinājis Eiropas konservatīvo un reformistu grupas prasību iekļaut plenārsēdes debašu dienaskārtībā jautājumu par Krievijas Federācijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti. Balsojums parlamentā ir paredzēts nākamajā mēnesī.

Krievija pilnībā izslēdz iespēju demilitarizēt Zaporižjas atomelektrostaciju, jo tas radīšot apstākļus Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumam. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Krievijas delegācijas vadītāja vietnieks ANO Ģenerālās asamblejas sēdē Konstantīns Voroncovs. Pēc viņa vārdiem, Krievijas nacionālā gvarde pašlaik turpina apsargāt staciju. Vakar izskanēja informācija, ka stacijā esot izvietoti arī tā sauktie kadirovieši no Čečenijas.

Vienlaikus Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grossi ir atzinis, ka neuzskata par iespējamu līdz gada beigām panākt vienošanos par drošības zonas izveidi ap Zaporižjas atomelektrostaciju. Grossi arī paziņojis, ka vēlas pēc iespējas tuvākajā laikā vēlreiz tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti