Iran is responsible for the murders of Ukrainians. Country that oppresses its own people is now giving ru-monsters weapons for mass murders in the heart of Europe. That is what unfinished business and concessions to totalitarianism mean. The case when sanctions are not enough...
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) October 17, 2022
"Irāna ir atbildīga par ukraiņu slepkavošanu. Valsts, kas apspiež pati savu tautu, tagad piegādā masu slepkavības ieročus Krievijas monstriem, kas rīko uzbrukumus Eiropas sirdī. Lūk, ko nozīmē nepabeigts darbs un piekāpšanās totalitārismam," raksta Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Upuru vidū arī grūtniece
Krievija pirmdien sarīkoja jaunus uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Ukrainā. No rīta nāvējošus dronu uzbrukumus piedzīvoja Ukrainas galvaspilsēta Kijiva.
Viens no droniem ietriecās daudzstāvu dzīvojamā namā, to daļēji sagraujot. Līdz pēcpusdienai no ēkas drupām bija izcelti vismaz četri nogalinātie, kuru vidū bija arī sieviete sestajā grūtniecības mēnesī, paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
"Šorīt mūsu dzimtajā pilsētā atskanēja pieci sprādzieni. Bojāgājušo skaits nav liels, bet tas var pieaugt.
Es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tas bija krievu sarīkots terora akts. Krievi vēlas izraisīt humanitāro katastrofu mūsu dzimtajā pilsētā.
Un tajā pašā laikā iznīcināt ēkas. Šī nav pirmā daudzdzīvokļu māja, kur tika nogalināti cilvēki," Kličko sacīja medijiem.
"Mēs lūdzam mūsu ārvalstu partnerus nekavējoties piegādāt pretraķešu aizsardzības sistēmas, lai radītu drošības sajūtu visiem iedzīvotājiem."
Irāna noliedz ieroču piegādāšanu Krievijai
Krievijas raķešu un dronu triecienus pirmdien pieredzēja Dņipropetrovskas un Sumu apgabali valsts austrumos, Odesas apgabals dienvidos, kā arī Ternopiļas, Rivnes, Vinnicas un Hmeļnickas apgabali Ukrainas rietumos. Sumu apgabalā raķetes triecienā nogalināti četri cilvēki. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņoja, ka pēc uzbrukumiem simtiem apdzīvoto vietu ir palikušas bez elektrības apgādes.
Galvaspilsētai Kijivai uzbruka ar 28 droniem-kamikadzēm, kurus Krievijai piegādāja Irāna. Irānas Ārlietu ministrija gan pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā noliedza ieroču piegādi Krievijai.
Irāna arī iepriekš noliegusi, ka būtu piegādājusi Krievijai ieročus, lai gan tās Revolucionārās gvardes vadītājs ir lepojies ar ieroču piegādi pasaules lielākajām lielvarām, sīkāku informāciju nesniedzot.
Aicina izslēgt Krieviju no G20
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka, visticamāk, ir pirmais ārlietu ministrs, kurš piedalījies ārlietu ministru padomē no bumbu patvertnes.
"Šodien pirmo reizi Ukrainas un Irānas attiecību vēsturē es aicināju noteikt sankcijas pret Irānu. Kā es saku – mūsu pacietība ir izsīkusi.
Mēs esam dzirdējuši dažādus skaidrojumus un argumentus ļoti ilgu laiku, taču patiesību nevar noslēpt, un šodien šī patiesība skāra Kijivas namus. Tāpēc ir pienācis laiks piemērot sankcijas pret Irānu par ieroču piegādi Krievijai."
Podoļaks pēc šorīt notikušajiem uzbrukumiem Kijivai paziņoja, ka Krievija būtu jāizslēdz no ietekmīgās G20 valstu grupas. Viņš norādīja, ka tie, kas dod pavēles uzbrukt civilajai infrastruktūrai, lai iebiedētu miermīlīgos iedzīvotājus, un organizē totālu mobilizāciju, lai nosētu frontes līniju ar līķiem, nedrīkstot sēsties pie viena galda ar G20 valstu līderiem.
Novembrī Indonēzijā notiks G20 valstu vadītāju tikšanās, uz kuru ir ielūgts arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
ES valstis apmācīs ukraiņu karavīrus
Krievijas kārtējos uzbrukumus Ukrainai ir nosodījis arī Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels. Viņš paziņoja, ka Krievijas uzbrukumi tikai pastiprinās Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai.
Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien atbalstīja militārās palīdzības misijas Ukrainas atbalstam uzsākšanu. Tās mērķis būs nodrošināt 15 tūkstoš ukraiņu karavīru apmācību bloka dalībvalstīs.
Apmācību programma sāksies novembrī un ilgs vismaz divus gadus. Tās īstenošanas izmaksās vairāk nekā 106 miljonus eiro.
ANO Starptautiskais Bērnu aizsardzības fonds paziņojis, ka Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā izraisītā energoresursu cenu krīze ir iedzinusi nabadzībā četrus miljonus bērnu Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs. Tas ir par 19% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Būtiski piebilst, ka šajā laikā visvairāk – 2,8 miljoni – bērnu nabadzībā ir nonākuši tieši Krievijā. Savukārt Ukrainā kara dēļ nabadzībā dzīvojošo bērnu skaits ir pieaudzis par pusmiljonu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
