Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs informēja, ka deokupēti deviņi ciemati. Viņš pauda cerību, ka šis skaitlis pieaugs. Amatpersonas un atbildīgie dienesti jau esot ceļā, lai uzsāktu dzīves normalizēšanu atbrīvotajos ciemos un pilsētās.
Vienlaikus Krievijas spēki aktīvi uzbrūk Bilohorivkas apkaimē, un sīvas kaujas notiek Svatovas un Kreminas virzienā. Situācija ir sarežģīta, un ienaidnieks katru dienu uz armijas pozīcijām izšauj apmēram 60 tūkstošus lādiņu. Tiek atbildēts ar apmēram 7000 lādiņu, taču tie tiekot izmantoti efektīvāk.
Turpinās arī apdzīvoto vietu apšaudes, un Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs informē, ka pēdējās diennakts laikā Krievijas armija pret civiliem mērķiem palaidusi 55 spārnotās raķetes, 23 gaisa un pretgaisa raķetes, kā arī piecus bezpilota lidaparātus.
Pēc pirmdienas uzbrukuma galvaspilsētā Kijivā 80% patērētāju tika pārtraukta ūdens padeve, bet 350 tūkstošiem dzīvokļu – elektrības piegāde. Vismaz 12 pasaules valstis jau ir paziņojušas, ka palīdzēs Ukrainai atjaunot savu energosistēmu, piegādājot gandrīz tūkstoti energoiekārtu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka daļējā mobilizācija Krievijā ir noslēgusies. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņš arī izteicies, ka uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai un lēmums izstāties no starptautiskās vienošanās par graudu eksportu ir atbilde uz Ukrainas dronu uzbrukumu Sevastopolē. Putins īpašā preses konferencē piedraudējis, ka šis nav viss, uz ko Krievija ir spējīga.
Krievijas iebrucēju veiktie uzlidojumi ir turpinājušies arī agrās šī rīta stundās.
Jau tiek ziņots par konstatētiem un arī notriektiem vairākiem droniem virs Poltavas apgabala.
Vismaz četri bezpilota lidaparāti esot nogāzušies uz civilajiem objektiem. Postījumi vēl tiek apzināti.
Preses konferencē Putins arī pažēlojās, ka Ukraina nevēloties ar Krieviju iesaistīties miera sarunās, tāpēc Maskava esot ar mieru pagaidīt, kamēr šāda nostāja mainīsies. Vienlaikus viņš izteicies, ka Krievija savu pozīciju sarunās ar Ukrainu visiem neatklās.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
