Ukrainas puse vēsta, ka vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas virzienos. Kā atzinis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs, "pēc diezgan ātras Lisičanskas ieņemšanas ienaidnieks nevar pārvarēt attālumu, kas ir mazāks par šīs pilsētas teritoriju". Pēc viņa teiktā katrs nākamais kilometrs tiek iekarots pēc ievērojamiem zaudējumiem. Haidaja rakstītais vietnē "Telegram" sakrīt ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba svētdienas kopsavilkumā minēto par notikumiem frontē. Vairākās vietās okupantu uzbrukumi cietuši neveiksmi.
Krievijas armija neveiksmīgi mēģinājusi iebrukt arī Doneckas lidostas rajonā esošajā Pisku ciemā. Uzbrukumi ciemam notiek bieži. Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ir pilnībā pārņēmusi kontroli pār ciemu, taču svētdien britu militārā izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka kaujas tur, visticamāk, turpināsies. Kā norāda ASV bāzētās domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi,
Krievijas uzbrukumi austrumos varētu būt mēģinājums atvilināt ukraiņu tehniku un dzīvo sastāvu uz Doneckas apgabala ziemeļaustrumiem.
Tas varētu tikt darīts ar mērķi novērst Ukrainas armijas uzmanību no kritiskajiem rajoniem dienvidos, kur Ukrainas karaspēks īsteno iedarbīgus pretuzbrukumus.
Dienvidos naktī atkal veikti raķešu uzbrukumi Krievijas karaspēka okupētajam Antonivkas tiltam pār Dņepru Hersonā. To apstiprināja pavēlniecības "Dienvidi" preses pārstāve. Tilts apšaudīts jau vairākkārt. Ukrainas spēki ir sabojājuši kopumā trīs tiltus pār Dņepras upi, liedzot iespēju Krievijas karaspēkam pārvietot spēkus. ASV analītiķi atzīmē, ka,
ja kādu no šiem tiltiem ilgstoši neatjaunos, Krievijas spēki Dņepras rietumu krastā, visticamāk, zaudēs spēju aizstāvēties pat pret ierobežotiem Ukrainas pretuzbrukumiem.
Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde savā "Telegram" kanālā svētdien vēsta, ka uz Ukrainas civiliedzīvotājiem raķetes palaidušās lidmašīnas apkalpes jau apzinās, ka Krievijas armijas vadība turpinās novelt atbildību par kara noziegumiem uz tiešajiem vainīgajiem. Tādēļ piloti vāc dokumentārus pierādījumus par saņemtajām pavēlēm, kuras viņi plāno iesniegt starptautiskajam tribunālam par Krievijas Federācijas vadību. Tāpat iebrucēji no Krievijas Aviācijas un kosmosa spēkiem "mēģina iznīcināt jebkādus pierādījumus par viņu līdzdalību Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavībās". Piedāvājot kukuļus, okupanti mēģina izņemt informāciju par sevi no dokumentiem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
