ĪSUMĀ:
- Pirmais Covid-19 gadījums Turcijā reģistērts tika 11. martā, trīs nedēļu laikā saslimušo skaits strauji audzis;
- Ārkārtas stāvoklis valstī nav izsludināts, bet pieaug ierobežojumi;
- Slēgtas kafejnīcas, pulcēšanās mošejās, atcelti iekšzemes lidojumi un uzlikts liegums ārpus mājas uzturēties vecumā zem 20 un virs 65;
- Speciālisti uzsver, ka ierobežojumi nav pietiekami, īpaši Stambulā, kurā ir 60% no visiem saslimušajiem un viens cilvēks aplipina aptuveni 16 citus;
- Turcijas prezidents Erdogans uzsvēris, ka valstij ir jāturpina strādāt, kamēr tā atkopjas no recesijas;
- Lai atbalstītu iedzīvotājus, Erdogans uzsācis ziedojuma vākšanas kampaņu, aicinot veikt pārskaitījumus uz valsts kasi;
- Tomēr finansiāls atbalsts nav pietiekams, jo īpaši neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem ar zemākajiem ienākumiem;
- Aizkavēta Covid-19 izplatības ierobežošana var izvērsties katastrofāla valstij ilgtermiņā.
Par "Status Quo"
Elizabete Auniņa ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" redaktore. Rubrikā tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Līdz šim valstī nav ticis izsludināts ārkārtas stāvoklis, tomēr pieaug dažādi ierobežojumi.
Pirmie pilsētās tika slēgti restorāni, atceltas piektdienas lūgšanas mošejās un mācību turpināšana klātienē. Tomēr līdzšinējiem ierobežojumiem nu pievienojas arī jauni, piemēram, nacionālā aviokompānija “Turkish Airlines” līdz 20. aprīlim atcēlusi visus iekšzemes reisus, kas sakrīt arī ar 31 lielākās pilsētas robežu pilnīgu slēgšanu.
Kopš 3. aprīļa pusnakts iepriekš jau izsludinātajam aizliegumam ārpus mājas atrasties cilvēkiem vecuma grupā virs 65 gadiem, nu pievienojušies arī visi, kas jaunāki par 20 gadiem. Veikalu apmeklētāji, publiskā transporta lietotāji ir spiesti nēsāt sejas maskas vai maksāt naudas sodus. Izziņojot jaunākos ierobežojumus, Turcijas prezidents Radžips Tajips Erdogans nosaucis situāciju valstī par daļēju karantīnu.
Tomēr speciālisti Turcijā aicina valdību ieviest pilnu karantīnu galvenajos slimības epicentros, jo īpaši Stambulā. Lēš, ka šāda soļa atbalstītāju vidū ir arī Veselības ministrs Fahretins Kodža, kas norādījis, ka jaunākie dati liecina - viena saslimusi persona Stambulā inficē vidēji 16 citus.
Pilnu karantīnas ieviešanu aicinājis arī Stambulas mērs Ekrems Imamoglu, kurš uzsvēris, ka Stambula zaudē laiku, lai apturētu vīrusa izplatību pilsētā, kur par spīti ierobežojumiem uz ielas katru dienu iziet aptuveni divi miljoni iedzīvotāju.
Kamēr daļa iedzīvotāju ir spiesti turpināt doties uz darbu, pilsētas lielākajās metro stacijās uzstādīti ķermeņa temperatūras mērītāji un mērs ziņojis, ka vairāk nekā 100 000 bezmaksas sejas maskas tiks dalītas sabiedriskā transporta lietotājiem.
Ekonomika kā kavēklis cīņā pret Covid-19
Par vienu no galvenajiem argumentiem pret pilnas karantīnas ieviešanu tādās pilsētās kā Stambula valdība min ekonomikas turpināšanu. Ekonomikas problēmas un valūtas krīze, kas Turciju piemeklējusi kopš 2018. gada, ierobežo pieejamos līdzekļus iedzīvotāju finansiālajam atbalstam.
Aicinājumus pēc pilnas karantīnas prezidents Erdogans līdz šim aizgaiņājis, norādot, ka valstij ir jāturpina strādāt, lai uzturētu ekonomiku, kas atlabst no recesijas.
Tomēr, lai atbalstītu iedzīvotājus, kas zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ, Turcijas prezidents 30. martā aizsāka nacionālā atbalsta kampaņu, aicinot publiku veikt ziedojumus valsts kasē. Savas uzrunas laikā, pavēstot, ka pats ziedos savu algu septiņu mēnešu ietvaros, Erdogans vēstīja, ka ziedojumi tiks izmantoti, lai atbalstītu iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem. Šis paziņojums nāca klajā pēc tam, kad valdība izpelnījās kritiku par atbalstu galvenokārt lielajām industrijām un konglomerātiem pēc sākotnējā 15,4 miljardu ASV dolāru plāna atklāšanas marta vidū.
Kā ziņo ģimenes, darba un sociālo lietu ministrs Zehra Zumruts Selčuks, aptuveni 19 000 uzņēmumi jeb 420 000 darbinieki ir pieteikušies uz bezdarbnieku atbalsta līdzekļiem.
Tomēr uz šādu atbalstu pieteikties var tikai oficiāli reģistrētie darbinieki. Šāds risinājums ignorē lielu daļu pagaidu un zemo ienākumu darbiniekus, kurus līdzšinējie Covid-19 izraisītie ierobežojumi Turcijā skāruši vienlīdz smagi.
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2018. gada datiem, 33% no darba tirgus Turcijā sastāv no neformāliem darbiniekiem. To skaitā ir arī visneaizsargātākie sabiedrības locekļi, piemēram, ielu tirgoņi un kartona savācēji, kas atrasto vēlāk nodošanas punktos apmaina pret samaksu. Visbiežāk viņi dzīvo zem nabadzības sliekšņa, valdības atbalsts viņiem ir minimāls un galvenokārt nāk no pilsētas un municipalitātes veidotām atbalsta programmām, kas nav pietiekamas.
Kaut arī valdība šobrīd izvēlējusies nelūgt Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, šāds solis varētu būt neizbēgams, ja situācija pasliktināsies un lielākai sabiedrības daļai būs nepieciešams atbalsts. Izvēloties uzsvērt valsts ekonomikas turpināšanu un tikai daļēju ierobežojumu ieviešanu, Turcijas valdība noliedz realitāti, kas norāda uz augstu saslimušo skaita kāpumu ik dienas. Aizkavēta Covid-19 izplatības ierobežošana Turcijā var izvērsties katastrofāla valstij ilgtermiņā.
