Panorāma

Saeima nosoda Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu

Panorāma

Šaubas par patentu atcelšanu Covid-19 vakcīnām

Tallinā atlaidīs mediķus, kas nepotēsies

Tallinas ātrā palīdzība atlaidīs darbiniekus, kas atsakās vakcinēties pret Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Tallinas ātrās palīdzības dienests pārtrauks darba līgumus ar mediķiem, kas atsakās vakcinēties pret jauno koronavīrusu, ceturtdien ziņoja Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Igaunija

Tallinas ātrās palīdzības galvenais ārsts Rauls Adlass sacīja, ka šāds solis ir nepieciešams pirmām kārtām pacientu un pašu mediķu drošības dēļ. Šo lēmumu ir akceptējusi arī Darba inspekcija.

Par Tallinas ātrās palīdzības plāniem kļuva zināms pēc laikraksta "Eesti Paevaleht" publikācijas. Līdz 17. maijam visiem tās darbiniekiem – no sanitārēm līdz ārstiem – ir jāiesniedz kadru daļā potēšanas pase, citādi nāksies aiziet no darba.

"Epidēmijas apstākļos mediķiem, kas apkalpo pacientus, nevajadzētu viņus apdraudēt. Vienīgā iespēja to nodrošināt ir vakcinācija," sacīja Adlass.

Viņš informēja, ka 8% no Tallinas ātrās palīdzības personāla nav potēti pret Covid-19 un atsakās no vakcinēšanās dažādu iemeslu dēļ.

"Viena grupa ir jaunietes, kas grib kļūt par māmiņām un gaida bērnu. Viņas nez kāpēc izlēmušas, ka vakcinācija viņām ir bīstama. Ir vēl viena neliela grupa, kas principiāli negrib vakcinēties," piebilda Adlass.

Viņš sacīja, ka medicīnas māsām, kuras gaida bērnu, darba līgumi potēšanas pases neesamības dēļ netiks pārtraukti, bet situācija tiks apspriesta pēc viņu atgriešanās no dekrēta atvaļinājuma. Pārējiem darbiniekiem gan būs jāizdara izvēle jau tagad.

Darba inspekcija paziņoja, ka Tallinas ātrās palīdzības lēmums ir juridiski pamatots, jo darba devējs var pieprasīt darbinieka vakcinēšanos, ja tā ir vienīgā iespēja samazināt riskus. Darba inspekcija kopš gada sākuma ir saņēmusi vairāk nekā 20 sūdzību no tiem, kas atteikušies vakcinēties pēc priekšniecības pieprasījuma.

"Darba devējam ir jānoskaidro, vai ir iespējams mainīt konkrēta darbinieka darba apstākļus, ja viņš nepiekrīt vakcinēties.

Ja tas nav iespējams, tad darba devējs laikus paziņo darbiniekam par darba līguma pārtraukšanu. Tā nav ne atlaišana, ne štatu samazināšana. Var teikt, ka tā ir darbinieka neatbilstība konkrētām prasībām," skaidroja Darba inspekcijas ģenerāldirektora vietniece Mēli Mīdla-Vanatalu.

Pēc darba līguma pārtraukšanas šāda iemesla dēļ darbinieks saņems gandrīz tādu pašu kompensāciju kā atlaišanas gadījumā. Igaunijā saskaņā ar likumu vakcinācija ir brīvprātīga, tomēr tas pats likums dod darba devējiem tiesības noteikt papildu prasības darbiniekam, tai skaitā potēšanos pret bīstamu slimību. Centrālā arodbiedrību savienība uzskata, ka tas ir pamatoti tikai veselības aizsardzības jomā strādājošo vakcinācijas gadījumā. 

Tallinas ātrās palīdzības lēmums gan pagaidām ir vienīgais šāds gadījums Igaunijā.

Citviet Igaunijā darbiniekus no darba potes neesamības dēļ neatlaiž. Piemēram, Kuresāres slimnīcā, kas atrodas Sāremā, vakcinēti 80% darbinieku. Daļa ir izslimojuši Covid-19, un viņiem konstatētas antivielas. Vēl citi veic regulārus testus. Un nevienu nav plānots atbrīvot no darba pienākumiem. 

Lietuva

Savukārt Lietuvā pagaidām nav konstatēti tādi gadījumi, ka medicīnas darbiniekus atlaistu pēc atteikšanās vakcinēties. Tā Latvijas Televīzijai apgalvoja Martins Ģedmins, kurš iepriekš strādāja par neatliekamās medicīnas ārstu Šauļu slimnīcā, bet tagad uzsācis darba gaitas slimnīcā netālu no Latvijas robežas.

“Ir daži medicīnas darbinieki, kuri atsakās vakcinēties. Tie ir desmit, maksimums 15 procenti. Viens no veidiem, kā slimnīcas risina šo jautājumu, ir regulāra testēšana. Tas saistīts ar nepieciešamību nodrošināt pacientu drošību. Tas nozīmē, ka katru trešo, piekto vai septīto dienu veic PCR testus. Tas, protams, nav patīkami, un arī tādējādi cilvēkus mudina vakcinēties. Bet, ja runājam nopietni, ja cilvēki nevēlas vakcinēties, viņiem vismaz reizi nedēļā jāveic PCR tests, lai rūpētos par pacientu drošību. Tā dara visas slimnīcas Lietuvā,” pastāstīja Jonišķu slimnīcas virsārsts Martins Ģedmins.

Lietuvā, tāpat kā Igaunijā, vismaz vienu poti saņēmuši vairāk nekā 27% iedzīvotāju. Maijā pakāpeniski sāks masveida iedzīvotāju vakcināciju, un vasarā poti varēs jau saņemt ikviens.

“Prognozējam, ka līdz jūnija beigām 55 līdz 60 procenti Lietuvas iedzīvotāju būs saņēmuši vismaz pirmo poti,” pauda Lietuvas veselības ministrs Arūns Duļķis.

Pagaidām Lietuvā pret Covid-19 vakcinē iedzīvotājus, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, kā arī prioritārās riska grupas.

KONTEKSTS:

Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Covid-19 pandēmija sagrāva valstu ekonomikas, kā arī turpina ierobežot cilvēku ikdienu. 

Pasaulē ar Covid-19 inficējušies gandrīz 155 miljoni cilvēku, bet ar koronavīrusu saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis 3,2 miljonu atzīmi, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti