Zaporižjas atomelektrostacija AES labi saskatāma dažu kilometru attālumā no Nikopoles, pāri Dņepras upei. Krievija staciju okupējusi kopš marta. Tā tiek apsūdzēta, ka tur slēpj bruņojumu un pati arī apšauda daļu stacijas teritorijas, lai provocētu un vainotu Ukrainu. Kijiva norāda, ka staciju neapšauda un apsūdz Krieviju par stacijas izmantošanu, lai no tās pāri upei apšaudītu Nikopoli. Īpašas bažas par to, ka ar atomelektrostaciju var kas atgadīties, ir tiem, kas dzīvo krasta tuvumā.
Kāda Nikopoles iedzīvotāja uzsvēra: “Protams, ka cilvēki baidās. Tas ir biedējoši. Bet ko darīt – es nezinu. Lūdzamies, lai Dievs palīdz.”
LTV ieradās Nikopolē dažas stundas pēc kārtējām apšaudēm no Krievijas pozīcijām otrpus krasta – tās notiek pārsvarā naktīs, taču mēdz būt arī dienas laikā. Šoreiz, par laimi, iztikts bez cilvēku upuriem, taču iepriekš pilsētā bojā gājuši vismaz astoņi cilvēki, vairāk nekā 30 ir ievainoti.
Aizvadītajā naktī pa Nikopoli trāpījuši 10 Krievijas raidīti lādiņi. Viens no tiem izveidojis dziļu bedri dzīvojamo māju pagalma vidū. Lādiņi krituši pilsētas centrā, un vietējiem iedzīvotājiem tagad jānokopj triecienu postījumu sekas.
“Te atlidoja raķete, tieši pagalmā, un ar triecienvilni un šķembām satrieca visu balkonu,” par notikušo pastāstīja Nikopoles iedzīvotājs Konstantīns.
Bet vēl kādā namā lādiņš trāpījis tieši augšējos stāvos, tas noticis pirms pāris nedēļām. Drošības apsvērumu dēļ ar smago tehniku un krāniem tiek novākti dzelzsbetona pārsegumi. Šajā namā dzīvoja Natālija un Ļudmila.
Natālija uzlidojuma laikā atradās mājās trešajā stāvā. Viņa pastāstīja par pieredzēto:
“Trieciena brīdī biju dzīvoklī. Viesistabā, kur balkons. Man paveicās, izdzīvoju. Nezinu, kādā veidā. Laimes krekliņš vai sargeņģelis, nezinu kā. Nevaru aprakstīt tās sajūtas, tas ir tik šausmīgi.
Tas ir emocionāli, man trūkst vārdu. Vienīgais, ko varu teikt – dzīvojam savā dzimtajā Ukrainā, mūs nevajag atbrīvot, nevajag glābt. Mēs dzīvojām, plaukām. Bet kāpēc Krievijas armija tā izdomāja - ka mēs esam kādi ragaini velni vai kas, ka tā jādara ar cilvēkiem?”
Pilsētas mērs Andrejs Fisaks norādīja, ka apšaudes notiek ik dienu un “nikopolieši katru vakaru dodas gulēt ar domu, vai no rīta pamodīsies”. Viņš bažījas, ka var atkārtoties vēl viena Čornobiļa.
“No tā baidās katrs sapratīgs cilvēks. Kas būs un kā būs, to skatīsimies, un rīkosimies atkarībā no tā, kāda būs situācija,” sacīja Fisaks.
Aptuveni 100 tūkstošu iedzīvotāju lielo Nikopoli pametuši jau aptuveni puse iedzīvotāju, pastāstīja mērs. Taču palikušie turpina dzīvot.
Komunālie dienesti pēc kārtējām nakts apšaudēm jau no rīta strādā, lai sakoptu apkārtni.
“Es savas dzimtenes labā darīšu visu. Armijā mani neņems, man pāri 60, bet, ja būs vajadzīgs, tad iešu partizānos. Es pats esmu krievs, man Krievijā daudz radu. Gan Maskavā, pat Baltkrievijā, Minskā. Bet kā viņi pret šo attiecas, nezinu, kopš 2014. gada man ar viņiem nav bijis sakaru. Viņi mūs uzskata par “banderoviešiem”.
Es kaut pēc tautības esmu krievs, bet mana dzimtene ir šeit. Es par Ukrainu dzīvību atdošu,”
stāstīja Nikopoles dārzu un parku apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieks Grigorijs.
Pilsētā arī izvietota brigāde, kas ar mērinstrumentiem pastiprināti uzrauga gan ķīmisko vielu koncentrāciju gaisā, gan arī radioaktivitātes līmeni. Pagaidām tas ir normas robežās. Taču kamēr Krievija turpina okupēt Zaporižjas AES un tās iebrukums turpinās, Nikopoles iedzīvotājiem jādzīvo gan kodoldraudu, gan Krievijas apšaužu ēnā.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien telefonsarunā vienojušies par nepieciešamību veikt neatkarīgu inspekciju Krievijas spēku sagrābtajā Zaporižjas AES. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Ukraina, ANO un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) detalizēti plāno misiju Zaporižjas AES.
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
