IAEA darbinieki atrada kājnieku mīnas atomelektrostacijas buferzonā starp tās iekšējo un ārējo žogu.
Mīnu klātbūtne teritorijā ap AES ir pretrunā ar IAEA drošības standartiem, paziņoja aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi. IAEA eksperti pirmo reizi ziņoja par mīnu atklāšanu Zaporižjas AES perimetrā pagājušajā vasarā, bet novembrī buferzona ap AES tika pilnībā norobežota.
Pēc Grosi teiktā, situācija AES rada nopietnas bažas vairāku citu iemeslu dēļ. Piemēram, kopš 2022.gada septembra AES ir vairākkārt atslēgta no ārējās elektroapgādes. Turklāt AES teritorija joprojām tiek apšaudīta un pakļauta bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Zaporižjas AES ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma to ir okupējis Krievijas karaspēks. Kopš 2022.gada 1.septembra Zaporižjas AES pastāvīgi atrodas IAEA inspektori, kas uzrauga elektrostacijas drošību.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
