Pētnieks Rostoks: Uzvara Harkivas apgabalā nenozīmē, ka fronte sagāzīsies kā domino kauliņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Ukrainas uzvara Harkivas apgabalā nenozīmē, ka arī pārējā fronte sagāzīsies kā domino kauliņi, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Intervija ar pētnieku Tomu Rostoku
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pēdējās 10 dienas Ukrainas Bruņotajiem spēkiem bijušas ļoti labas, ir nozīmīgi panākumi.

Rostoks stāstīja, ka panākumi Harkivas virzienā skaidrojami ar Ukrainas spēju noteikt frontes vājāko posmu. Tā kā Krievija nosūtīja papildu vienības Hersonas aizstāvēšanai dienvidos, ziemeļos frontes līnija bija plānāka – tur vienības bija mazāk kaujasspējīgas. Un Ukraina šo situāciju izmantoja.

Pēc Rostoka domām, Ukrainai ir laba iespēja noturēt atbrīvotās teritorijas, jo Krievijas vienībām nācās bēgt, atstājot arī tehniku. Pētnieks pieļauj, ka Krievijai pašlaik nav līdzekļu, lai nostiprinātos. 

Vienlaikus Rostoks norādīja – uzvara vienā frontes līnijā nenozīmē, ka arī pārējā fronte sagāzīsies kā domino kauliņi. Ukrainas Bruņotajiem spēkiem vēl ir daudz darāmā, atbrīvojot okupētās teritorijas.

Pētnieks paredz aktīvas kaujas arī nākamajos mēnešos, līdz iestāsies ziema.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja arī, ka Ukrainas panākumos liela loma ir veiksmīgajai izlūkošanas informācijai, kā arī ieroču piegādēm. 

Pudāns uzsvēra, ka Ukrainai tagad jāizmanto savs psiholoģiskais un militārais pārākums, lai turpinātu uzbrukumus un aktivitātes arī valsts dienvidos.

Ukrainas kaujasspējas varētu stiprināt smagās bruņutehnikas piegāde, kā arī tas, ja būtu kādi aviācijas elementi.

KONTEKSTS:

Jau ziņots, ka Krievijas armija īstenojusi triecienus pa svarīgiem Ukrainas pilsētu infrastruktūras objektiem. Amatpersonas to dēvē par atbildi uz  bruņoto spēku veiksmīgo uzbrukumu Harkivas apkaimē. 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti