Svētdienas vakarā visā Ukrainā atskanēja gaisa trauksmes signāli, un vēlāk Harkivas mērs Igors Terehovs paziņoja, ka apšaudes rezultātā daudzos pilsētas rajonos pazuda elektrība.
Harkivā svētdienas vakarā Krievijas raķešu uzbrukumā nopostīta termoelektrocentrāle, kas ar elektrību apgādāja lielāko daļu Harkivas apgabala. Uzbrukuma rezultātā termoelektrocentrāli pārņēma liesmas un notikuma vietā visu nakti strādāja ugunsdzēsēji. Vismaz viens elektrostacijas darbinieks ir nogalināts.
Vienlaikus Harkivā pārtrūkusi ūdens padeve, jo nedarbojas sūkņi.
"Tā ir zemiska un ciniska Krievijas agresora atriebība par mūsu armijas panākumiem frontē, it īpaši Harkivas apgabalā," uzsvēra pilsētas galva.
Līdzīga situācija izveidojusies citās apgabala apdzīvotās vietās, un par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem ziņoja arī no Dņipropetrovskas, Sumu, Zaporižjas, Poltavas un Doneckas apgabaliem. Elektroapgādes pārtraukumu dēļ Ukrainas austrumos ir nopietni traucēta dzelzceļa satiksme.
Krievija aizvadītajā naktī apšaudījusi arī apdzīvotās vietas Ukrainas austrumos. Vismaz divi civiliedzīvotāji nogalināti, bet viens ievainots raķešu uzbrukumā Sineļnikoves rajonā Dņipropetrovskas apgabalā. Harkivā krievu raķete trāpīja daudzstāvu dzīvojamam namam, nogalinot vismaz vienu un ievainojot vēl divus cilvēkus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot Krievijas uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai valsts austrumos, sacīja, ka tas vēlreiz apliecinot, ka Krievija ir teroristiska valsts. Viņš piebilda, ka Krievijai neizdosies iebiedēt Ukrainu, kuras iedzīvotāji spēšot izturēt aukstumu, badu, tumsu un slāpes, kas neesot tik briesmīgas un biedējošas, kā Krievijas piedāvātā "draudzība un brālība".
Savukārt intervijā amerikāņu telekanālam CNN Zelenskis paziņoja, ka viņš negrasās iesaistīties diplomātiskajās sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo pašlaik Ukrainas prioritāte ir atgūt kontroli pār visām Krievijas okupētajām teritorijām.
Triecieni nespēja mazināt pozitīvo noskaņojumu, ko iedzīvotājos rada ziņas par armijas panākumiem. Jau vairākas dienas pienāk ļoti iepriecinošas ziņas par Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma operāciju Harkivas apgabalā. Bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs apgalvo, ka kopš 1. septembra armija ir atkarojusi aptuveni 3000 kvadrātkilometru teritorijas. Savukārt interneta medija "Agenstvo" žurnālisti, izanalizējot Krievijas Aizsardzības ministrijas svētdien publicēto karti par situāciju frontē Harkivas apgabalā, secinājuši, ka krievi kopš mēneša sākuma varētu būt zaudējuši pat 8,6 tūkstošus kvadrātkilometrus iepriekš iekarotās teritorijas.
Izskatās, ka kaut kādas ukraiņu militārās aktivitātes notiek arī Harkivas apgabalam blakus esošajā Luhanskas apgabalā. Pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" vietvaldis Leonīds Pačenkins ir paziņojis, ka Ukrainas armijas speciālo uzdevumu vienības mēģinot iekļūt Luhanskas apgabala teritorijā, ko kontrolē Krievijas spēki.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs intervijā britu izdevumam "Financial Times" sacījis, ka valsts aizstāvju sekmīgie pretuzbrukumi valsts austrumos apliecinot, ka Krieviju var uzvarēt. Tajā pašā laikā Ukrainas armijai būšot jāgatavojas tam, ka Krievijas karaspēks mēģinās pārgrupēties un doties pretuzbrukumos. Reznikovs arī neslēpa, ka ukraiņu karavīri pēc vairākas dienas ilgušajām kaujām ir fiziski noguruši, taču viņu kaujas gars joprojām ir ļoti augsts.
Savukārt Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks, runājot par kara turpmāko gaitu, izteicies, ka lūzuma punkts notiks tad, kad Ukrainas bruņotie spēki atgūs kontroli pār Luhanskas un Doneckas apgabaliem. Viņaprāt, pēc tam okupanti paši pametīšot arī 2014. gadā okupēto Krimas pussalu.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Ukrainas spēku panākumi Harkivas apgabalā lielā mērā ir saistīti ar prasmīgu rietumvalstu piegādāto ieroču izmantošanu, kā arī ar Krievijas maldināšanu, paziņojot par ofensīvu Hersonas apgabalā, bet uzsākot pretuzbrukumus valsts austrumos.
Viņi secina, ka ukraiņu ofensīva Harkivas apgabalā neizbeigs karu, kas, visticamāk, ievilksies līdz 2023. gadam. Tomēr Ukrainai esot izdevies iegūt iniciatīvu, ko tā varēšot izmantot, lai diktētu turpmāko karadarbības gaitu. Savukārt Krievija arvien neadekvātāk reaģēšot uz fizisko un psiholoģisko spiedienu no Ukrainas puses.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
