Panorāma

Polija pārmet Eiropai šantāžu, A. Merkele meklē izlīgumu

Panorāma

Panorāma

Eiropa noteiks papildu sankcijas pret Baltkrieviju

Pēc plašām diskusijām Eiropa lemj noteikt vēl sankcijas pret Baltkrieviju; žogu nefinansēs

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir vienojušies par nepieciešamību noteikt stingrākas sankcijas pret Baltkrievijas valdošo režīmu. Par detaļām vēl tiks spriests, tomēr var paredzēt, ka sankcijas skars arī aviopārvadājumu nozari, jo ir zināms, ka Minska meklē jaunus galamērķus,  no kurienes pie Baltijas valstu un Polijas robežas piegādāt migrantus.

Eiropadome piektdien ievilkās par vairāk nekā trim stundām, jo debates par migrācijas jautājumu ieilga. Latvijas, Lietuvas un Polijas līderiem bija svarīgi pārliecināt pārējos, ka pašreizējā bēgļu krīze uz Baltkrievijas robežas nav humāna krīze, bet gan apzināti Baltkrievijas režīma izraisīts hibrīduzbrukums. Dažām Rietumeiropas dalībvalstīm bija grūti iedomāties, kā šādi var rīkoties kaimiņvalsts. Piedevām informācija liecina, ka Aleksandra Lukašenko režīms meklē ceļus, kā vēl palielināt migrantu apjomu.

"Mēs redzam, ka notiek vīzu ieguves atvieglojumi. Baltkrievijas režīms meklē jaunus kontaktus un vietas Tuvo Austrumu valstīs.

Tāpēc potenciālo migrantu skaits, kas var šķērsot ES robežu, diemžēl pieaug.

Neviens nezina, kas notiks rīt – varbūt būs trīs, četri, pieci tūkstoši migrantu vienlaicīgi uz robežas. Vai mēģinās šķērsot robežu dažādās vietās. Un mēs nebūsim gatavi," sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

ES līderi konceptuāli vienojās, ka pret Baltkrievijas režīmu jānosaka jaunas sankcijas – pret tiem, kas iesaistīti šī hibrīduzbrukuma organizēšanā. Tagad sankcijas ir uzdots sagatavot, tāpēc vēl nav zināms, kādas tās būs. Tomēr Eiropadomē izskanēja atbalsts un izpratne par mūsu problēmu.

"Tagad mums Baltijas valstīs, Polijā ir šis hibrīduzbrukums, ko organizē nevis cilvēku tirgotāji, bet valsts organizē šādu uzbrukumu. Mēs esam tagad uzdevuši Eiropas Komisijai izvērtēt Eiropas likumdošanu. Ja ir kaut kas uzlabojams vai maināms, lai mēs varētu labāk sevi pasargāt kā savienība. Mums šodien notika tas, ko varētu saukt par paradigmas maiņu," izteicās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Kariņš uzskata, ka šī bloka valstu līderu tikšanās var kļūt par pagrieziena punktu attieksmē pret migrāciju.

"Piemēram, šeit mēs stāvam Beļģijā, padomāsim par Beļģijas kaimiņiem: 70 gadu garumā Beļģijai nav bijis nekad problēmu ar saviem kaimiņiem. Gluži pretēji – burvīgas attiecības, brīvas robežas, neviens nedomā vienam otram uzbrukt, neko tamlīdzīgu. Šāda domāšana un pieredze diezgan krasi atšķiras no pieredzes, kas, piemēram, mums ir Baltijas reģionā, kur mēs tagad piedzīvojam uzbrukumu, ko viņi [Rietumos] nebija sapratuši, ka tādi varētu būt.

Viņi nebija īsti izpratuši, kā tas ir, ja tev kaimiņš, [ar kuru] ne tikai tev ir grūti, bet viņš vēl tagad ir agresīvs pret tevi. Tas atvēra acis.

Atverot tās acis, tiek konstatēts: pagaidiet, mums laikam Eiropā citādi uz šo lietu ir jāskatās. Es kā Latvijas premjers, mēs no Baltijas valstīm, no Polijas argumentējam, ka ir mums citādi jāskatās. Tā, ka faktiski mēs panācām, ka mēs savos lēmumos sakām: jā, tas ir jādara. Kas tieši jādara, tas jau ir Eiropas Komisijas uzdevums, bet tas virziens ir uzņemts, un tagad mums ir jāstrādā, lai saturētu Šengenas zonu. Lai saturētu brīvo cilvēku kustību iekšienē, ir Eiropai jāatrisina, kā vislabāk sargāt ārējo robežu," stāstīja Kariņš.

ES nefinansēs žogu uz robežas

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena gan paziņoja, ka, neskatoties uz vairāku dalībvalstu prasībām, Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai uz bloka ārējām robežām nelegālās imigrācijas plūsmu apturēšanai.

Leiena ES samitā dalībvalstu līderiem esot uzsvērusi, ka saskaņā ar ilgstoši uzturēto Briseles nostāju "finansējuma dzeloņstieplēm un mūriem nebūs".

"Es ļoti skaidri izteicos, ka Komisijā un Eiropas Parlamentā ilgstoši ir bijusi pieeja, ka dzeloņstieples un žogus mēs nefinansēsim," sacīja EK prezidente.

Vienlaikus viņa sacīja: "Baltkrievijas valdības rīcību mēs uzskatām par hibrīduzbrukumu."

Valsts kancelejā informēja, ka ES līderi vienojušies sniegt arī finansiālu atbalstu Lukašenko hibrīdkara skartajām robežvalstīm.

Eiropadomē piedalās visu 27 ES valstu un valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja. Tajā tiek pieņemti būtiskākie un aktuālie ES lēmumi, noteikti vispārējie ES darbības politiskie virzieni un prioritātes.

Valsts kancelejā informēja, ka dalībvalstu un valdību vadītāji tikšanās laikā lēma arī par aktuālo situāciju Covid-19 pandēmijas apkarošanā, ārpolitikas jautājumiem, tirdzniecības politiku, kā arī digitālas darba kārtības jautājumiem.

Eiropadomē līderi pārrunāja augstās elektroenerģijas cenas Eiropā un iespējamos īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus. Kariņš diskusijā uzsvēris, ka šobrīd dalībvalstis, arī Latvija, ievieš atbalsta mehānismus, kas vērsti uz palīdzības sniegšanu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, un īstermiņā tas ir pareizais solis augsto elektroenerģijas cenu seku mazināšanai sabiedrībā. Vienlaikus premjerministrs norādīja, ka ir būtiski meklēt kopīgus ilgtermiņa risinājumus, taču neatbalsta pārsteidzīgu iejaukšanos ES enerģētikas tirgus procesos. Ilgtermiņa atbilde uz augstajām fosilo energoresursu cenām ir turpmākas investīcijas atjaunojamajos energoresursos, kā arī starpsavienojumu attīstības veicināšana un kopīgu gāzes rezervju veidošana Eiropā. 

Līderi vienojās Eiropas Komisijai un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem uzdot strādāt pie iespējamiem ilgtermiņa risinājumiem, vienlaikus dalībvalstīm īstenojot īstermiņa risinājumus, atbalstot mazāk aizsargātos iedzīvotājus. 

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas, Latvijas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Lietuvas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Baltijas valstis šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādījis, ka ES ir jāpalīdz risināt situāciju ar migrantiem, arī Latvijā problēma ir aktuāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt