Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs: Eiropai ir jāpalīdz Baltijas valstīm risināt migrantu krīzi

Eiropas Savienībai ir jāpastiprina palīdzība Baltijas valstīm, kas pašlaik piedzīvo migrantu pieplūdumu pie robežas ar Baltkrieviju. Par to, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ceturtdien paziņoja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Davids Sasoli, kurš ieradies Rīgā.

Sasoli tikās arī ar Latvijas jauniešu organizāciju pārstāvjiem un aktīvistiem, lai apspriestu citas Eiropas Savienības aktualitātes.

Tikšanās ar jauniešiem

Jauniešu iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā, pieejamās izglītības programmas, medijpratība un cīņa pret dezinformāciju, cilvēktiesības un demokrātija, kā arī cīņa ar klimata pārmaiņām. Tās ir tikai dažas no tēmām, ko Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs apsprieda, tiekoties ar Latvijas jauniešu līderiem.

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par EP priekšsēdētāja vizīti

Gan viņa vizīte Baltijas valstīs, gan arī šī diskusija bija daļa no Eiropas nākotnes konferences, kurā ir iespēja iesaistīties jebkuram Eiropas Savienības pilsonim.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Davids Sasoli un mūziķis Ralfs Eilands, 2019. gada Eiropas cilvēks Latvijā

Diskusijas laikā Sasoli vairākkārt uzsvēra, ka pašlaik Eiropas Savienība piedzīvo ļoti nopietnas pārmaiņas, kurās lielu lomu ir spēlējusi Covid-19 krīze. Taču pēdējie divi gadi ir pierādījuši, ka Eiropas Savienība ir spējīga stāties pretī šiem izaicinājumiem un tās rīcībā ir arvien jauni instrumenti, gan lai pārvarētu klimata pārmaiņas, gan lai cīnītos ar Covid-19.

Covid-19 sertifikāts ir milzīgs sasniegums

Par vienu no šādiem instrumentiem Sasoli nosaucis digitālo sertifikātu, kuru viņš uzskata par apliecinājumu Eiropas ideju aizstāvībai, aicinot ar to arī lepoties.

“Eiropas digitālais Covid-19 sertifikāts ir milzīgs sasniegums, jo tas patiesībā aizsargā visu Šengenas zonu. Katrai valstij, protams, ir tiesības un pienākumi to izmantot pēc saviem ieskatiem, taču kopā tiek aizsargāta Šengenas zona,” uzsvēra Sasoli.

“Tiek aizsargāta eiropiešu mobilitāte, kas ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem. Protams, ir cilvēki, kas šo procesu kritizē, bet, manuprāt, šī ir viena no lieliskajām iespējām, kā mums pašiem ar sevi lepoties.”

Cīņa pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem

Runājot par cīņu ar klimata pārmaiņām, EP priekšsēdētājs uzsvēra, ka gaidāms ļoti sarežģīts laiks un Eiropas Savienībai nāksies saskarties ar ļoti daudzu ieinteresēto personu un organizāciju spiedienu, taču Eiropa no savām ambīcijām atteikties negatavojas, jo atkāpties ir viegli, bet doties uz priekšu – grūti.

Tāpat Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka arī cīņā pret dezinformāciju ir nepieciešama vienota Eiropas Savienības stratēģija, jo katra dalībvalsts atsevišķi nebūs spējīga pretoties spiedienam no dažām ārvalstīm.

Pēc Sasoli vārdiem, dažādus kiberuzbrukumus pašlaik izjūt ne tikai dalībvalstis, bet arī gandrīz visas Eiropas Savienības institūcijas, turklāt tie nav vienkārši hakeru uzbrukumi, bet gan valstu atbalstīti uzbrukumi.

Pēc tikšanās ar jauniešu organizāciju pārstāvjiem Davids Sasoli viesojās arī Saeimā, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un deputātiem. Tikšanās laikā tika aktualizēts arī jautājums par Eiropas palīdzību Latvijai, pārvarot migrantu krīzi pie robežas ar Baltkrieviju.

Latvija cer uz lielāku "Frontex" klātbūtni

Kā norādījis Sasoli, Eiropai būtu ne tikai jāpalielina sava palīdzība Baltijas valstīm, bet arī jāstrādā pie jaunas kopējās migrācijas politikas.

"Šo izaicinājumu priekšā neviens nevar tikt galā viens. Eiropas Savienībai ir pienākums attīstīt politika iniciatīvas Eiropas telpas aizsardzībai," teica Sasoli.

"Vēlos skaidri teikt – mēs neesam agresīvi. Bet mēs stājamies pretim agresijai. Neesam agresīvi, bet nevaram pagriezt galvu uz otru pusi, kad Eiropas pasažieru lidmašīna tika pārtverta Baltkrievijā. Tas ir pirātisms."

Saeimas priekšsēdētāja apstiprināja, ka ES palīdzība tiešām būtu ļoti noderīga. Viņa izteica cerību, ka Latvijā varētu palielināt Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" klātbūtni.

“Šobrīd par “Frontex” atbalstu Latvijā mēs varam runāt ļoti simboliski. Bet mēs gribētu redzēt arī “Frontex” lielāku pārstāvniecību un klātbūtni Latvijā. Šīs sarunas ir sāktas, un es ceru, ka “Frontex” pārstāvniecība drīzumā lielāka būs ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā,” teica Mūrniece.

“Vēl viena lieta, kas mums ir ļoti svarīga, ir iespēja no Eiropas Savienības saņemt līdzekļus robežas tehniskajai labiekārtošanai. Domāju, ka Latvijai šīs iespējas ir jāizmanto.”

EP priekšsēdētājs, viesojoties Latvijā, atkārtoti norādīja, ka par spīti Krievijas, Baltkrievijas vai Ķīnas apgalvojumiem, Eiropas Savienība nevienu neapdraud. Tieši pretēji – Eiropa vienmēr ir bijusi gatava sniegt draudzīgu roku, taču atpakaļ to nav saņēmusi.

Pēc Sasoli vārdiem, Eiropas Savienība arī turpmāk norādīs autoritāriem režīmiem uz trūkumiem demokrātijas un brīvību jomā, Eiropa vienmēr būs gatava pacelt balsi arī starptautiskajā arēnā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt