Cik cieši vīruss ir sagrābis pasauli?
Lielākoties valstīs arvien ir ierobežojumi – stingrāki vai vājāki, bet ir. Arvien vissmagākā situācija ir ASV, kur jau ir aptuveni miljons inficēto un ap 56 000 mirušo. Tur inficēšanās līkne arvien aug.
Eiropā joprojām viskritiskākā situācija inficēto skaita ziņā ir Spānijā un Itālijā. No mums ģeogrāfiski tuvajām zemēm – kaimiņos Krievijā inficēto skaits turpina augt (vairāk nekā 87 000).
To, vai ir pasaulē kāda valsts, kurā nav neviena saslimušā, ir ļoti grūti pateikt, jo daudzas informāciju arī slēpj. Piemēram, Ziemeļkoreja apgalvo, ka tai nav neviena gadījuma, taču Dienvidkorejā to spēcīgi apšauba, jo parasti diktatoriskā režīma valstis šo informāciju slēpj. Tiesa, ierobežojumus Ziemeļkoreja tik un tā ir ieviesusi. Ir ziņas, ka virkne Klusā okeāna mazo salu, kuras arī ātri slēgušas robežas, varētu būt brīvas no vīrusa. Bet arī par to pagaidām nav pilnīgi drošu ziņu.
Mēģina pamazām atgriezties dzīvē
Dažs valstis jau ir nolēmušas pakāpeniski atcelt ierobežojumus.
Un par tiem ir lēmusi arī smagi cietusī Itālija. Premjerministrs Džuzepe Konte ir paziņojis, ka jau 4. maijā valstī tiks mazināti ierobežojumi. Atsāksies sporta aktivitātes, varēs pastaigāties parkos, būs jāvalkā sejas maskas, bāri un restorāni varēs tirgot ēdienu līdzņemšanai, bet pircējiem tas būs jāēd mājās vai birojos. Bet vēl daudz kas būs liegts.
Ierobežojumi pamazām ir atcelti arī Spānijā – bērni drīkst iet laukā. Tāpat Dānijā, Austrijā un virknē citu valstu.
Vakcīnas meklējumi
Šobrīd viens no galvenajiem jautājumiem pasaulē ir, kā uzveikt vīrusu, pret ko intensīvi tiek meklēta vakcīna.
Pirms dažām dienām lielu skandālu izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais preses konferencē, ka pacientiem varētu injicēt dezinfekcijas līdzekli. ASV jau ir bijuši gadījumi, kad cilvēki šādā veidā mēģina aizsargāties, un tas ir beidzies arī letāli.
Pēc ļoti negatīvas reakcijas no mediju puses Tramps savā ierastajā stilā “Twitter” paziņoja, ka šādus koronavīrusa brīfingus vairs nerīkos, jo mediji tik un tā pēc tam izplata melīgu informāciju. Un interesanti, kā tas ir pavērsies pret Trampu pašu, jo šis ir vēlēšanu gads ASV, un tagad daudzi sāk uzdot jautājumus, kā prezidents vada šo krīzi, kurā viņa komunikācijas dienests grib, lai viņš uzstātos pēc iespējas biežāk kā vadītājs un līderis, nomierinātu tautu. Šis gadījums ir radījis daudz pārdomu.
Vakcīnu izstrādā iesaistījušies vairāku valstu zinātnieki. Nesen par to pavēstīja Oksfordas pētnieki, arī Austrija, Vācija, Itālija. Arī Latvijā zinātnieki to dara. Taču tas prasīs laiku un zināšanas. Pasaule uz to cer kā glābiņu.
