Pasaules panorāma

Ukraiņu graudi kā strīdus ābols

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Eiropas komisāre: Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies

ES veselības komisāre: Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies

Ķīna un ASV ir atcēlušas stingros Covid-19 ierobežojumus, un Pasaules Veselības organizācija šogad varētu izsludināt Covid-19 pandēmijas beigas. Lai gan arī Eiropā pašlaik Covid-19 ierobežojumi jau ir palikuši pagātnē, pandēmija tomēr turpinās, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" stāsta Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu.

ES komisāri uz sarunu aicināja LTV žurnālists Krišs Kairis.

Krišs Kairis: Vai varam uzskatīt, ka Covid-19 pandēmija ir beigusies?

Stella Kirjakidu: Pirmkārt, es gribētu teikt, ka tas bija pirms trim gadiem, kad Pasaules Veselības organizācija paziņoja par globālu ārkārtas situāciju veselības jomā Covid-19 dēļ. Un mēs visi atceramies, kā mēs nonācām "lokdaunā". Mūsu ekonomika un sabiedrība bija bloķēta.

Pēc trim gadiem situācija ir pavisam citāda. Bet pandēmija vēl nav beigusies. Vīruss joprojām cirkulē. Vēl ir varianti. Tāpēc ir svarīgi saglabāt modrību un turpināt vakcinēties.

Vai Covid-19 vakcīnas joprojām ir aktuālas pasaulē, piemēram, Latvijā? Mums šobrīd tā ir aktuāla tēma. Mēs esam iegādājušies vairāk, nekā spējam izlietot, un tas ir miljonu jautājums.

Vakcīnas joprojām ir aktuālas, jo tās patiešām ir mūsu labākais aizsardzības veids pret nopietnām kovida izraisītām slimībām un hospitalizāciju kovida dēļ. Tāpēc mums joprojām ir jāturpina neaizsargāto iedzīvotāju, ar citām slimībām slimojošo, vecāka gadagājuma cilvēku, 60–65 gadus vecu cilvēku vakcinācija.

Tātad, jā, vakcīnas joprojām ir aktuālas. Tās ir izglābušas miljoniem dzīvību. Un ir svarīgi, lai mēs to apzinātos, neskatoties uz mainīgo situāciju. Es apzinos problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis.

Mēs ar dalībvalstīm strādājam kopā, lai atrisinātu problēmas ar vakcīnu piedāvājumu un pieprasījumu. Bet es aicinu visus arī turpmāk būt modriem un turpināt vakcinēties, ja piederat pie manis minētajām grupām, jo mēs taču zinām, ka kovida varianti nemitīgi parādās.

Sabiedrības veselībai nopietns drauds ir arī saslimstība ar vēzi. Kā jūs raksturotu cīņu ar vēzi Eiropas Savienības valstīs?

Eiropas plāns cīņai pret vēzi ir viena no svarīgākajām Eiropas Komisijas prioritātēm un viens no svarīgākajiem Eiropas Veselības savienības pīlāriem. Un šī ir pirmā reize, kad mums ir tik labi finansēts plāns, kam piešķirti vairāk nekā četri miljardi eiro.

Mēs cenšamies un strādājam ar dalībvalstīm, un man bija iespēja to apspriest ar Latvijas veselības ministri, lai darītu visu iespējamo, lai mainītu realitāti vēža jomā visā ES, mazinātu nevienlīdzību, nodrošinātu piekļuvi medikamentiem.

Drīzumā mēs ierosināsim jauno Farmācijas stratēģiju, lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar zāļu pieejamību, kas ietver arī vēža medicīnu visās dalībvalstīs. Mēs meklējam, kā uzlabot skrīningu un agrīno diagnostiku, lai glābtu dzīvības.

Tiekoties ar Latvijas veselības ministri, es teicu, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai atbalstītu Latviju tās centienos uzlabot piekļuvi vēža ārstēšanai, medikamentiem, dzīves kvalitātei, kā mēs to darām ar visām dalībvalstīm.

Eiropas plāns vēža apkarošanai ir visas Eiropas plāns. Tas pieder pilsoņiem. Un tā ir mana, arī Eiropas Komisijas prezidentes fon der Leienas prioritāte, lai mēs šo plānu īstenotu.

Ņemot vērā jūsu rīcībā esošo informāciju par vēža veselības aprūpi Latvijā, kāpēc Latvija atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem? Vai tā ir vēsturiskā situācija vai kas cits?

Es to neattiecinātu tikai uz Latviju. Mēs redzam nevienlīdzību starp dalībvalstīm un to iekšienē kopumā. Februārī publicētajā nevienlīdzību reģistrā tas bija ļoti skaidri redzams. Dažās dalībvalstīs ir ļoti augsts skrīninga līmenis. Dažās dalībvalstīs tas ir daudz zemāks.

Un neaizmirsīsim, ka Covid-19 pandēmijas ietekme bija patiešām milzīga. Ja paskatāmies uz pandēmijas sekām, pirmkārt pandēmijas dēļ mēs zaudējām miljonu dzīvību.

Un tāpēc es saku – tā vēl nav beigusies. Tā nav tikai statistika. Tie ir cilvēki, cilvēki ar savu stāstu.

Eiropas Savienībā pašlaik ir 18 miljoni eiropiešu, kuri joprojām cieš no ilgstošām kovida sekām, kuriem ir bijis kovids, bet viņi joprojām cieš ar simptomiem.

Tāpēc vakcinācija joprojām ir svarīga. Pandēmijas ietekme bija arī uz vēža pakalpojumiem. Pacienti visā Eiropas Savienībā nevarēja tikt uz ārstēšanu. Pārbaudes programmas tika slēgtas pandēmijas dēļ. Tātad daudz kas ir šīs bezprecedenta sabiedrības veselības krīzes rezultāts.

Mēs tagad strādājam, lai novērstu šīs nepilnības, bet arī veidotu nākotni. Un esmu pārliecināta, ka ar ļoti ciešo sadarbību, kāda Latvijai būs ar Eiropas vēža apkarošanas plānu, mēs spēsim mainīt situāciju arī Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti