Tā kā daudzviet joprojām ir spēkā aizliegumi pulcēties, tad mirušo apbedīšana nevar notikt tā kā agrāk.
Horhe Rivero, kuram pieder apbedīšanas birojs ASV pilsētā Maiami, iepazīstina ar bēru gaitu pandēmijas laikā. Viņam vēl esot jāpierod pie tā, ka radinieki nevar apskauties, lai izteiktu viens otram līdzjūtību.
“Telpā drīkst ienākt desmit cilvēki, kuriem vienam no otra ir jāatrodas vismaz trīs metru attālumā. Ir ļoti smagi noskatīties, ka ģimenes locekļi nevar apskaut viens otru. Bērni nevar apskaut vecākus, brāļi un māsas nevar apskauties un mierināt viens otru. Kad mēs aizvedam zārku uz kapsētu, tad pie kapa drīkst atrasties tikai desmit cilvēki, kuriem vienam no otra ir jāietur trīs metru distance. Pārējiem ģimenes locekļiem ir jāpaliek savās automašīnās un apbedīšanas ceremonija jāvēro no attāluma. Tas mums ir kaut kas jauns,” viņš sacīja izdevumam “Miami Herald”.
Vairumā ASV štatu pandēmijas laikā bēru ceremoniju var apmeklēt līdz pat desmit cilvēkiem, bet Spānijā, kas ir viens no Covid-19 karstajiem punktiem Eiropā, bēres klātienē drīkst apmeklēt ne vairāk par trim personām. To ir grūti pieņemt sabiedrībās, kur uz bērēm tradicionāli pulcējas daudz cilvēku. Daudzi apbedīšanas biroji pašlaik piedāvā nodrošināt bēru pārraidīšanu internetā, lai dotu iespēju atvadīties attālināti.
Diemžēl ir arī gadījumi, kad pat vistuvākajiem ir liegts klātienē atvadīties no mirušajiem. Šāda nepatīkama pieredze bija Īrijas iedzīvotājam Tomam Bestam. Viņš martā zaudēja savu sievu Annu, kura nomira pēc inficēšanās ar Covid-19. Pāris bija precējies 51 gadu. Toms nevarēja apmeklēt savas dzīvesbiedres bēres, jo viņš kā Covid-19 slimnieka kontaktpersona bija spiests ievērot karantīnu, kuras laikā viņam bija stingri aizliegts pamest dzīvesvietu. Sirmais kungs ļoti pārdzīvo, ka nevarēja pienācīgi atvadīties no sievas, taču negribēja būt bezatbildīgs.
“Pēdējo reizi es viņu redzēju ātrās palīdzības automašīnā. Tas ir ļoti, ļoti smagi. Es to nenovēlu nevienam. Es varēju pārkāpt visus ierobežojumus un doties uz bērēm, bet es to nespēju. Tas būtu ļoti savtīgi,” sērojošais atraitnis sacīja britu raidsabiedrībai BBC.
Šis ir ļoti saspringts laiks uzņēmumiem, kas darbojas apbedīšanas biznesā. Piemēram, Spānijā sešās nedēļās, kad epidēmija sasniedza savu augstāko punktu, mirstība palielinājās par 65%. Galvaspilsētā Madridē vienā no lielākajām kapsētām ik dienu notika aptuveni 40 izvadīšanas ceremonijas, kas ir divreiz vairāk nekā pirms vīrusa uzliesmojuma.
Zārku darinātājiem ir jāstrādā papildstundas. Kāda ražotne Madridē ik dienu izgatavo vairāk nekā 160 šķirstu. Pat ja ir izdevies sagādāt mirušajam zārku, reizēm ilgāk par nedēļu ir jāgaida, lai nelaiķi varētu apbedīt vai kremēt. Visas Madrides slidotavas ir kļuvušas par pagaidu morgiem. Spānijas otrajā lielākajā pilsētā Barselonā kādas pazemes autostāvvietas grīda ir sasaldēta, lai uz tās varētu novietot 2000 mirušos.
Apbedīšanas biroju izdevumi šajā laikā ir krietni pieauguši, jo ir nepieciešams iegādāties papildu saldēšanas kameras un personīgos aizsardzības līdzekļus darbiniekiem. Kāda apbedīšanas biroja īpašnieks Anglijā apgalvo, ka ir iztērējis 350 mārciņas tikai sejas masku iegādei, bet sociālajos tīklos uzrunāti cilvēki palīdzējuši sagādāt gumijas cimdus ar beigušos derīguma termiņu.
Maiami dzīvojošais apbedīšanas biroja saimnieks Horhe Rivero apzinās, ka sava darba dēļ ir pakļauts lielākam riskam inficēties ar Covid-19, taču neuzskata sevi par varoni.
“Mēs paši izvēlējāmies darīt šo darbu un zinām, ka esam pakļauti riskam. Bet mēs cenšamies palīdzēt ikvienam savā kopienā un visai pasaules sabiedrībai. Mēs esam apdraudēti, bet frontes pirmajās līnijās atrodas ārsti, medmāsas, policisti un ugunsdzēsēji. Mēs cenšamies rūpēties par sevi un saviem darbiniekiem vislabākajā iespējamā veidā,” stāsta Rivero.
Uzņēmējs uzskata, ka Covid-19 pandēmija uz neatgriešanos izmainīs to, kā turpmāk mirušos izvadīs mūžībā.
