Merkele piektdien saņēma savu pirmo “AstraZeneca” ražotās vakcīnas devu. Bet pirms tam viņa bija ieradusies Bundestāgā, lai mudinātu parlamentu apstiprināt likumprojektu, kas viņas valdībai dotu lielākas pilnvaras.
Līdz šim Vācijas 16 federālajām zemēm bijušas plašas pilnvaras pašām noteikt Covid-19 ierobežojumus, kas nozīmē, ka katrā pavalstī tie bijuši citādi. Merkeles valdība vēlas pilnvaras, lai vajadzības gadījumā ieviest stingrākus pasākumus visas valsts mērogā. Piemēram, nakts komandantstundu tajos reģionos, kur nedēļas laikā reģistrēti vairāk nekā 100 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Merkele norādīja, ka trešo pandēmijas vilni vēl nav izdevies apturēt un situācija ir nopietna, arī slimnīcās.
“Vīruss nepiedod neizlēmību. Tā visu tikai padara grūtāku. Vīruss nepiedod vilcināšanos, tā visu tikai paildzina. Vīruss saprot tikai vienu valodu – apņēmības valodu.
Esmu pārliecināta – noteikta apņēmība visiem palīdzēs daudz vairāk nekā tas, ja mēs atkal vilcināsimies un būsim neizlēmīgi,” uzsvēra Merkele.
Kancleres cīņa par likumprojekta apstiprināšanu gan nebūs viegla – veselības aprūpes jomā pavalstis nevēlas atteikties no savām pilnvarām par labu federālajai valdībai.
Arī iedzīvotāju vidū viedokļi dažādi. “Domāju, šie pasākumi nāk mazliet par vēlu. Manuprāt, pavalstis tik bieži ir izgāzušās daudzās lietās, it īpaši runājot par testēšanu,” uzskata Vācijas iedzīvotājs Mihaels Flūge.
“Tas ir absurds visu darīt nacionālā līmenī. Reģioniem vajadzētu ļaut izlemt pašiem. Tie vislabāk zina, kā viss notiek civilās aizsardzības jomā. Un slēgt visu valsti, noteikt komandantstundu – manuprāt, tas ir pārspīlēti. Pat nezinu, vai konstitūcija to vispār atļauj,” spriež vācietis Karls Heincs Busens.
Līdz šim ierobežojumi Vācijā tika noteikti, federālajai valdībai konsultējoties ar pavalstu premjerministriem, taču federālās zemes kopīgi pieņemtos lēmumus nereti interpretējušas dažādi.
